Ķīnas izlūkdienesti var viegli piekļūt iedzīvotāju datiem, izmantojot dažādas lietotnes
Igaunijas Informācijas sistēmu pārvalde (RIA) savā nesen publicētajā kiberdrošības gadagrāmatā norāda, ka Ķīna rada draudus Rietumvalstīm ar kiberuzbrukumiem, tehnoloģiskās atkarības radīšanu un datu vākšanu. Ķīnas izlūkdienestiem ir piekļuve arī Igaunijas iedzīvotāju personas datiem, izmantojot Ķīnā radītas tehnoloģijas un lietojumprogrammas.
2024. gadā RIA reģistrēja rekordlielu skaitu – 6515 kiberincidentu, kuriem ir bijusi ietekme Igaunijā. Visā pasaulē tika reģistrēts rekordliels drošības pārkāpumu skaits – 40 287.
Hakeri iefiltrējās ASV telekomunikāciju uzņēmumos, Rumānijas iestādēm nācās atcelt prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu, un pasaules ekonomiku satricināja liela datu noplūde un programmatūras kļūdas.
Pieaug arī kiberdraudi no Ķīnas
“Ķīnas centienus līdz 2050. gadam kļūt par pasaules vadošo lielvaru palīdz īstenot tās kiberspeciālistu grupas. Kiberdraudus no Ķīnas var iedalīt trīs kategorijās: kiberuzbrukumi, tehnoloģiskā atkarība un datu ievākšana,” teikts RIA kiberdrošības gadagrāmatā.
Aģentūra uzsvēra, ka ar Ķīnu saistītie grupējumi, visticamāk, ir visspējīgākie un izsmalcinātākie hakeri. “Piemēram, ASV senators Marks Varners ir norādījis, ka ar Ķīnu saistīto grupējumu darbība ir tik nopietna, ka Krievijas darbība šķiet kā bērnu spēle. Salīdzinot ar Krieviju, ķīnieši bieži vien darbojas uzmanīgāk un slepenāk, jo viņu mērķis nav pakalpojumu degradēšana, bet gan kiberspiegošana.”
Ķīna vāc personas datus, izmantojot gan “TikTok”, gan elektroauto
RIA vecākais analītiķis Nikolajs Kunitsons ERR norādīja, ka Ķīna ir ļoti spējīga kibernoziedzniece. “Šīs valsts kiberspējas, piemēram, amerikāņi novērtējuši kā kiberdraudus numur viens pasaulē. Pagājušā gada Ķīnas hakeru uzbrukumi amerikāņu telekomunikāciju uzņēmumiem pierāda viņu spējas.”
Runājot par Igauniju, Ķīnu interesē valsts iestādes, kritiskā infrastruktūra, tehnoloģiju uzņēmumi un augstākās izglītības iestādes, bet no vidusmēra patērētāja viedokļa tie ir cilvēku dati, teica Kunitsons. “Galvenā problēma ir tā, ka mēs precīzi nezinām, ko Ķīna dara ar cilvēku personas datiem.”
Atšķirībā no Eiropas Savienības tiesību aktiem Ķīnas tiesību aktos ir noteikts, ka visiem uzņēmumiem ir pienākums dalīties ar savu valsti, tostarp izlūkdienestiem, ar visiem datiem, ko uzņēmums vāc un glabā.
“Ja ņemam par piemēru lietotni “TikTok” vai “BYD” elektroauto, tie apkopo plašus datus par indivīdiem un nosūta tos uz serveriem Ķīnā,” sacīja Kunitsons. “Mēs precīzi nezinām, kas tur tiek darīts ar šiem datiem, bet, tā kā tie ir pieejami Ķīnas valsts izlūkdienestam, tos varētu izmantot, piemēram, mākslīgā intelekta apmācībai, uz ko savā ziņojumā ir norādījis Ārējās izlūkošanas dienests.”
“Īsāk sakot, no vidusmēra patērētāja viedokļa tas galvenokārt ir jautājums par to, cik ļoti viņš novērtē savu privātumu un vai viņš vēlas, lai Ķīna izmanto viņa personas datus savu tehnoloģiju attīstībai,” piebilda Kunitsons.
Kunitsons uzsvēra, ka personas dati ir tās personiskais īpašums, un, ja šie dati tiek nopludināti, palielinās risks kļūt par kiberkrāpšanas upuri. “Ja viņu dati ir publiskoti un pieejami citiem, ja tie noplūst, tad ir vieglāk, tā sakot, izvilināt cilvēkus, lai varētu veikt konkrētus krāpnieciskus zvanus un nosūtīt konkrētus e-pastus.”
Ķīna ieguva piekļuvi Trampa un Harisas komandas zvaniem
RIA ziņojumā teikts, ka, lai gan ar Ķīnu ir saistīti daudzas kibergrupas, ir svarīgi izcelt trīs atšķirīgus “taifūnus”.
2024. gada rudenī ASV iestādes ziņoja, ka ar Ķīnu saistītajai grupai “Salt Typhoon” ir izdevies iefiltrēties Amerikas telekomunikāciju uzņēmumu sistēmās. Tas ļāva viņiem piekļūt balss ierakstiem, nešifrētām īsziņām un pat prezidenta Donalda Trampa un prezidenta amata kandidātes Kamalas Harisas komandu zvaniem.
Cits grupējums, “Flax Typhoon”, ir ieguvis kontroli pār vairākiem simtiem tūkstošu ierīču visā pasaulē, izveidojot tā saukto zombiju ierīču jeb botnetu armiju, norāda aģentūra.
Trešais taifūns, “Volt Typhoon, slēpjas Amerikas kritiskās infrastruktūras iekšienē, un, kā apgalvo Baltais nams, viņu mērķis ir ne tik daudz nozagt datus, cik būt gataviem pārtraukt svarīgu pakalpojumu (ūdens, komunikāciju, apkures utt.) sniegšanu, ja tas būtu nepieciešams Ķīnai.
Ķīnas grupējumi tiek turēti aizdomās par trīs lieliem starptautiskiem uzbrukumiem
Saskaņā ar RIA datiem, “Salt Typhoon” uzsāka uzlaušanu 2024. gada pavasarī un tā joprojām turpinās. Publiski pieejamā informācija liecina, ka grupējums ieguva piekļuvi vismaz 80 telekomunikāciju uzņēmumu tīkliem visā pasaulē, kas tiek uzskatīts par vienu no smagākajiem kiberuzbrukumiem vēsturē. Uzbrucējiem izdevās ielauzties arī Donalda Trampa telefonā. ASV valdības iestādēm ir aizdomas, ka tika piekļūts nešifrētām īsziņām (piemēram, SMS) kopā ar citiem datiem. Turpmākā izmeklēšana turpinās, un nodarītā kaitējuma apmērs pašlaik vēl nav zināms.
“Flax Typhoon” inficēja vairāk nekā 200 000 ierīču (maršrutētāju, novērošanas kameru u. c.), izveidojot “botnetu”, kas tika izmantots kiberuzbrukumu veikšanai.
Hakeri bija iefiltrējušies arī Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijā un nozaguši vairāk nekā 270 000 esošo un bijušo militārpersonu datus. Šajos datos bija iekļauti vārdi un uzvārdi, bankas rekvizīti, adreses, kā arī cita personiska informācija. Tiek turēti aizdomās, ka aiz uzbrukuma ir ar Ķīnu saistīti dalībnieki.
“Ražots Ķīnā”
“Jūsu tālrunis, iespējams, ir ražots Ķīnā. Ja jums ir robotizēts putekļu sūcējs, tas, iespējams, ir ražots Ķīnā. Mūsu mājās un birojos ir grūtāk atrast lietas, kas nav ražotas Ķīnā, nekā tās, kas ir ražotas Ķīnā,” raksta RIA.
Lai gan sākotnēji var šķist, ka Ķīnā ražotās preces ir lētākas un tāpēc patērētājiem izdevīgākas, tomēr situācija nav tik melnbalta. Patiesībā Ķīnā ražotās preces maksā lētāk ne tikai lētāka darbaspēka dēļ, bet arī tāpēc, ka Ķīnas valsts atbalsta savu rūpniecību, norāda aģentūra, Tomēr tas var novest pie tā, ka uzņēmumi pārējā pasaulē nespēs konkurēt ar Ķīnas uzņēmumiem, un tādējādi kādu dienu mēs varam nonākt situācijā, kad mums svarīgi pakalpojumi un produktu piegādes būs pilnībā atkarīgas no Ķīnas ražotājiem.
Piemēram, “Elering” savā ziņojumā par energoapgādes drošību norādīja, ka vienam Ķīnas ražotājam ir ļoti liels īpatsvars Igaunijas saules enerģijas instalācijās, kas varētu radīt ievērojamus draudus energoapgādes drošībai. Tie varētu būt neaizsargātāki, piemēram, pret kiberuzbrukumiem, datus varētu uzraudzīt Ķīnas valsts, un uzturēšana un iepirkumi ir atkarīgi no viena ražotāja.
Mājsaimniecības ierīces arī nosūta datus Ķīnas valdībai
Kā norāda RIA, lai gan daudzi ir dzirdējuši ziņojumus, ka “TikTok” izspiego lietotājus un piekļūst viņu datiem, viņi nejūtas satraukti.
“Dati ir personas personiskais īpašums, un ar tiem jārīkojas atbildīgi. Eiropas Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) regulē tieši to. Tomēr Ķīnas tiesību akti ir atšķirīgi,” norādīja aģentūra.
Patiesībā Ķīnas tiesību akti uzliek par pienākumu visiem uzņēmumiem kopīgot savus datus ar valsti, tā “TikTok” vadītājs ir publiski paziņojis tiesā. “Papildus tam, ka “TikTok” ļauj komunistiskajai partijai uzzināt, kādi kaķu vai deju video jums patīk, tā arī vāc datus par jūsu ierīci, kontaktiem, kalendāru, citām lietotnēm, Wi-Fi savienojumu utt. Visi šie dati tiks izmantoti arī mākslīgā intelekta attīstīšanai Ķīnā.”
Aģentūra minēja piemēru ar internetam pieslēgtu gaisa filtru, kas savāktos datus nosūta uz Ķīnu.
“Ķīna ir viena no spēcīgākajām valstīm pasaulē, kas ir publiski izaicinājusi demokrātijas un cenšas palielināt savu ietekmi kiberpasaulē, izmantojot dažādus līdzekļus,” norāda aģentūra.
RIA iesaka visām iestādēm un uzņēmumiem rūpīgi izvērtēt savas piegādes ķēdes uzticamību, kā arī privātpersonām apsvērt, kādas lietojumprogrammas un produktus tās izmanto.
RIA: Ķīnas jautājuma atbalsis maina cilvēku uzvedību
2024. gada pēdējos mēnešos Igaunijas plašsaziņas līdzekļos ir bijuši vairāki stāsti par Ķīnu, tostarp saistībā ar kiberjautājumiem, norāda aģentūra. Starp plaši atspoguļotajiem jautājumiem bija arī jautājums par to, vai [Igaunijas] galvaspilsētas valdībai būtu savstarpēji jāsazinās Ķīnas valdības kontrolētajā platformā “TikTok”. Tas pārauga jautājumā par to, vai valstij būtu jāaizliedz “TikTok”, ko Ķīnas valdība izmanto mākslīgā intelekta apmācībai.
Vēl viens būtisks jautājums bija Ķīnas uzņēmuma “BYD” ražoto elektromobiļu pārdošana Igaunijā, kuri ir savienoti ar serveriem Ķīnā, kur datiem var piekļūt valsts iestādes. Bija arī domstarpības par to, vai Ķīnā ražoti maršrutētāji ir droši un vai tos vajadzētu izmantot.
“Tie visi bija ļoti pamatoti jautājumi, līdzīgi tiem, kas septembrī tika uzdoti Rīgikogu draudzības grupas ar Ķīnu locekļiem, kuri daļēji apmeklēja šo valsti par mājinieku līdzekļiem. Tas viss uz Ķīnas draudzības ar mūsu austrumu kaimiņu fona, tās uzvedības sakarā ar pēdējo agresiju pret Ukrainu un manevriem ap Taivānu,” norādīja aģentūra.
RIA ziņojumā arī teikts, ka ar Ķīnu saistītās problēmas neizzudīs ne 2025. gadā, ne arī tuvākajā laikā. “Mēs uzskatām, ka piesardzības sarkanie karodziņi aizvien vairāk nostiprināsies cilvēku prātos.”
“Kad vienas valsts produkti dalās ar ikviena cilvēka datiem ar šīs valsts iestādēm, turklāt šī valsts nav gluži tajā pašā pusē, kur mēs un mūsu sabiedrotie, ir vērts vismaz deviņas reizes padomāt, vai jums vajadzētu iegādāties šo jauno ķīniešu sīkrīku vai atļaut savam bērnam lejupielādēt “TikTok” savā telefonā,” norāda RIA.
Pārpublicēts no www.lsm.lv