Mainīsimies uz labo katrs pats un visi kopā!

Siguldas novada 8.Lūgšanu brokastis notika Mālpilī.Lūgšanu brokastis ir starptautiska iniciatīva, kas aizsākās Amerikas Savienotajās Valstīs 1952. gadā, kad vadītāji saprata, ka labklājība vien nespēs risināt daudzos izaicinājumus sabiedrībā. Tādēļ vienotībā un saskaņā, lūdzot Dieva svētību tautai un valstij, un veidojot dziļāku savstarpēju uzticēšanos brokastu laikā, viņi guva stiprinājumu un gudrību.

Līdzīgi pasākumi katru gadu notiek vairāk nekā 40 valstīs, Latvijā šī tradīcija iedibināta 2005. gadā un šobrīd notiek vairāk nekā 20 pilsētās un novados.

Katras Siguldas novada Lūgšanu brokastis ir īpašas, šogad ar to, ka notiek Mālpilī, un, ka tās pulcēja vislielāko dalībnieku skaitu – 110. Lūgšanu brokastīs pulcējas sabiedrības līderi, vadītāji, uzņēmēji, deputāti, iestāžu un izglītības nozares pārstāvji,  reliģisko organizāciju pārstāvji – Rihards Rasnacis (Romas katoļu baznīcas Valmieras dekanāta dekāns, Pāvesta Misiju darbu direktors Latvijā, “EWTN-Katolis.TV” direktors, nodibinājuma “Alfa Latvija” valdes priekšsēdētājs), Didzis Seržāns (Siguldas Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs), Ainars Gailis (Septītās dienas adventistu Siguldas draudzes mācītājs), Artūrs Bogdanovs (Mālpils Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs), Imants Ģipslis (Septītās dienas adventistu savienības bīskaps), Ingūna Millere (Siguldas draudzes “Jaunā paaudze” mācītāja), Ivars Jēkabsons (Ādažu un Baltezera Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs), Jāzeps Bikše (Krimuldas Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs), Normunds Lemantovičs (draudzes “Prieka Vēsts” mācītāja palīgs), Osvalds Miglons (Lēdurgas Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs), Sandijs Aizupietis (Baptistu draudzes sludinātājs) un Uldis Priede (Vangažu Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs).

Šogad Siguldas novada 8.Lūgšanu brokastu moto ir: “Ceri uz to Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.” /Psalms 37:3/

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, atklājot Lūgšanu brokastis Mālpilī, akcentēja: “Šo frāzi no Svētajiem rakstiem analizējot dziļāk, var izcelt laba darīšanu, laba darīšana atver durvis jaunai sadarbībai, jaunām iespējām. Liels paldies, ka jūsu sirdīs ir labestība, ka jūs vēlaties veicināt sadarbību.

Šogad man ir liels prieks, ka Lūgšanu brokastis Mālpilī ir viskuplāk apmeklētās. Nākošgad tās ir paredzētas Lēdurgā, kas būs devītā vieta, līdz ar to būsim aptvēruši visas novada ciematu vietas, un sāksim novada Lūgšanu brokastis rīkot no jauna”.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis informēja arī par aktualitātēm,- Siguldas novada pašvaldība radusi atbalstu reliģiskām organizācijām. Siguldas novadā, runājot ar draudzēm, to pārstāvjiem, ar mācītājiem, vienmēr tiek akcentēta vēlme, lai būtu ciešāka sadarbība pašvaldībai ar draudzēm. Ir izskanējušas  idejas, lai novadā Ziemassvētku laika noformējumā akcentētu arī kristīgās tēmas, publiskajā telpā, pilsētvidē izvietojot Betlēmes, Jēzus dzimšanas ainu, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības dibināšanas pamatā ir kristīgās vērtības un mūsu vidū ir daudz kristiešu.

Vēl ir ļoti svarīgi, sakarā ar karu Ukrainā un kopējo situāciju pasaulē, ka baznīcas ir tās vietas, kas var kopienai, sabiedrībai, brāļiem un māsām grūtā brīdī palīdzēt, sniegt garīgo atbalstu vai psiholoģisko palīdzību. Būtiski, ka, civilās aizsardzības kontekstā, arī iespējama sadarbība ar draudzēm, ja sabiedrību vajag apziņot iespējamā krīzes situācijā, tad arī baznīcu zvani var sniegt savu pienesumu. Siguldas luterāņu draudzē tas ir klasiskais zvans, savukārt, Siguldas katoļu draudzē tas ir elektroniskais zvans, kur var skandēt zvanu skaņas un arī izteikt paziņojumus.

Jāatzīmē, ka Siguldas apkārtnē sadarbība ar draudzēm ir notikusi sen. Turaida ir vispār viena no pirmajām vietām Latvijā, kur ienāca kristīgā ticība 12.gadsimta beigās, kad pie mūsu senčiem lībiešu ciltīs ieradās Romas katoļu sludinātājs Teodorihs. Kristīgai ticībai gan Latvijā, gan mūsu novadā ir gadsimtiem sena vēsture, to apliecina novada baznīcu stiprās draudzes.

Atgriežoties pie minētā pašvaldības atbalsta reliģiskām organizācijām, tā nolikumā paredzēts, ka draudzes var pieteikties finansējumam. Viena draudze var pieteikties finansējumam ap 2000 eiro gadā, ko var izlietot, gan draudžu stiprināšanai, gan īpašs fokuss ir uz sakrālajām celtēm, kas ir kā tūrisma objekti.  Un trešais aspekts ir civilā aizsardzība. Tas ir ļoti būtiski, ka novadā visi ir vienoti, ka, sadarbojoties dažādām kopienām, draudzēm, pašvaldībai, izglītības iestādēm, pazīstam viens otru, īpaši iespējama apdraudējuma gadījumā. Tas ir ļoti svarīgi.

Lūgšanu brokastīs ar pieredzi un stāstiem dalījās arī Gunta Jākobsone (invalīdu un viņu atbalstītāju biedrības “Notici sev!” vadītāja), Ints Jurkevičs (nekustamo īpašumu aģentūras “Galileja properties” īpašnieks), Lilija Geža (uzņemošo ģimeņu atbalsta centra “Tilts” darbiniece un supervizore) un topošā uzņēmēja Agnija Kārkliņa. Paldies visiem par iedvesmojošiem stāstiem, kā pārvarēt dzīves grūtības! Raksta lasītājiem piedāvājam dažus stāstus.

Lilija Geža, uzņemošo ģimeņu atbalsta centra “Tilts” darbiniece un supervizore pastāstīja savu stāstu, saistībā ar Lūgšanu brokastu moto no psalma. Lilija ir patriote, mīl savu ģimeni, mīl valsti, kurā dzīvo, dodot savu ieguldījumu, lai dzīve Latvijā taptu labāka.

Lilija Geža pirms piecpadsmit gadiem ar vīru devās uz Vāciju, kur Vadimam bija iespēja rakstīt doktora disertāciju. Tai laikā Lilija iemācījās vācu valodu līmenī, kas ļāva tur strādāt arī savā jomā. Vācijā izveidojās laba dzīve, radās iespējas ceļot, uzradās draugi, bija sava draudze. Vīrs uzrakstīja disertāciju, to aizstāvēja. Šis bija izšķirošs brīdis, lai Gežu ģimene pieņemtu lēmumu, kur veidot savu turpmāko dzīvi. Vācijā tika saņemti arī vairāki darba piedāvājumi. Bija jāizlemj, vai palikt jau izjustajā labklājības dzīvē Vācijā, vai atgriezties savā dzimtenē, savās mājās, kur dzīvo arī liela daļa no mīļajiem, brāļiem un māsām. Lēmums nebija viegls, taču Vadims un Lilija nolēma atgriezties Latvijā, savā dzimtenē, kur likt lietā savu Vācijā gūto pieredzi, bagātinot savu valsti, savas mājas.

Pēc piecu gadu prombūtnes, atgriešanās nebija rožaina, nācās saskarties ar neierastu neiecietību. Vācijā bija pierasts pie laipniem, smaidīgiem cilvēkiem, pozitīvas komunikācijas arī uz ielas vai rindā stāvot. Lai gan Lilija un Vadims atgriezās dzimtenē patriotisku jūtu vadīti, pirmajā mēnesī bija radusies sajūta, ka dzimtenē daudziem ir vienalga par to. Tomēr Lilijas sirds sajūta teica, ka viņi ir vajadzīgi šeit. Tā arī notika, Gežu pārim bija pienākusi kārta adopcijas rindā, un tai laikā ģimenē ienāca puisītis, viņi adoptētāja savu pirmo dēlu, un ar to sākās cita dzīve. Kā Lilija izsakās, viņa kalpoja savai ģimenei, dēlam, valstij, sociālajā darbā. Ieguva maģistra grādu supervīzijā. No tā laika ir pagājuši desmit gadi, Gežu ģimenē aug četri adoptēti bērni. Lilija šobrīd strādā ar uzņemošām ģimenēm, kas pieņēmuši bērnus ģimenēs, viņa veic mentores pienākumus, arī vada Atbalsta grupas, apmāca speciālistus.

Sava stāsta noslēgumā Lilija atzina: “Darbojos Ornitologu biedrībā, kur ir zināms teiciens: labi putni savā ligzdā nekakā. Skan parupji, bet izsaka būtību. Tā ir mūsu izvēle, kā mēs skatāmies uz trūkumiem un problēmām savā dzīvē, sabiedrībā, valstī. Vai arī pieņemt, ka ir šāda problēma, un lemt, ko es varu darīt lietas labā? Viens varbūt nevar daudz izdarīt, bet mēs varam atrast komandu, domubiedrus, baznīcā draudzi, kas kopā ar mums iet šo pilnveidošanās ceļu.”     

Piedaloties Lūgšanu brokastīs ar dalības maksu, kas būtībā ir ziedojums, vietā, kur notiek Lūgšanu brokastu pasākums, tiek dota iespēja vietējiem paveikt kaut ko labu.

2024.gadā Lūgšanu brokastis notika Krimuldas pagastā, tur atrodas Latvijā vecākā – Krimuldas baznīca, kura darbojas, šogad vasarā tai apritēs 820.jubileja. Draudzes vecākais Kristaps Turauskis pastāstīja, kas ir paveikts dievnamā par pērn Lūgšanu brokastīs saziedotajiem līdzekļiem. “Jau divdesmit gadus Krimuldas baznīcas durvis vienmēr ir vaļā, arī nakts stundās. Un novērojumi parāda, ka arī šajā laikā ir cilvēki, kuri vēlas iegriezties Krimuldas baznīcā pēc garīgā stiprinājuma. Par pērn Lūgšanu brokastīs saziedotajiem 800 eiro, ir izgaismota Kristus skulptūra baznīcā, ko var vislabāk novērtēt tieši vakara un nakts stundās. Paveiktais darbs bija arī pirmais solis, lai savestu kārtībā elektroinstalāciju, kas ir baznīcas altārtelpā. Visi aicināti uz Krimuldas baznīcu, kas vienmēr ir atvērta! Aicinu arī citas baznīcas izvērtēt šo iespēju cilvēkiem, jo saņemam daudzas atsauksmes, kas apliecina par šādu nepieciešamību.”

Šogad Mālpilī Lūgšanu brokastīs saziedotie līdzekļi tiks novirzīti biedrībai “Notici sev”, Gunta Jākobsone pastāstīja par invalīdu un viņu atbalstītāju biedrības darbību un tās mērķiem. Biedrība ir dibināta 2006.gadā. Biedrība, tāpat kā Mālpils baznīca, atrodas aiz parka. Biedrības mērķis ir invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošana. Biedrības mērķauditorija ir cilvēki ar invaliditāti, personas, kuras pārsniegušas darbspējīgo vecumu, ilgstošie bezdarbnieki, ģimenes, kas audzina bērnus ar invaliditāti. Biedrībai ir sabiedriskā labuma statuss. 

Gunta Jākobsone turpināja iepazīstināt klātesošos ar biedrības darbu: “Ko mēs darām? Mēs rīkojam dažādus pasākumus saviem biedriem, kopskaitā 81. Tas cipars neizsaka neko, pie mums var vērtsties jebkurš, kam ir kāda nepieciešamība, mēs vienmēr cenšamies iespēju robežās palīdzēt. Radam iespēju cilvēkiem piedalīties aktivitātēs, veicinam integrēšanos, rīkojam ekskursijas, apciemojam sev draudzīgu biedrību, iepazīstot to darbības pieredzi, rīkojam vingrošanu un izglītojošus pasākumus. Realizējām pieaugušo mūžizglītības projektu “Inovatīvi, iekļaujoši, zaļi”, kura ietvaros tapušos darbus varēja aplūkot izstādē. Organizējam apmaiņas punktu, kurā ir ne tikai drēbes, bet arī citi sadzīvei noderīgi priekšmeti. Pieredze parādīja, ka tas ir noderīgi, gan ukraiņu bēgļiem, gan mūsu daudzbērnu ģimenēm. Kopumā veicinām aktīvu dzīvesveidu. Mainīsimies uz labo katrs pats un visi kopā!”

Ilggadējs Mālpils luterāņu draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons, taču joprojām savējais Mālpilī, izteica stiprinājuma vārdus: “Domāju par to, kas būtu sakāms par Lūgšanu brokastīm izvēlēto moto, no tiem laikiem, kad kalpoju Mālpilī. Toreiz pie mums uz Mālpils baznīcu brauca kāds koris, autobuss apstājās Mālpils centrā un viens no koristiem kādai garāmejošai kundzei jautāja: “Kur Mālpilī ir baznīca?” Un kundze viņiem atbildēja ar pretjautājumu: “Vai Mālpilī ir baznīca?” Šis atgadījums stāsta par to, ka mēs dzīvojam savā zemē, savā novadā, pilsētiņā, savā ciemā un varbūt nekad neesam bijuši parka otrā pusē, kur brīnišķīgā ozolu birzī atrodas sena lauku baznīca, Mālpils baznīca. Tas reizēm stāsta par mūsu vērtībām, ka neesam varbūt pārgājuši pāri ielai un uzzinājuši, kur ir tās saknes gaišumam, kur ir saknes svētībām mūsu dzīvē?

Šodien esam aicināti ieklausīties vārdos, kas ir šo Lūgšanas brokastu motīvs, un arī pāriet parka otrā pusē, lai uzzinātu, kas notiek tur. Psalmā ietvertie vārdi skaidro, ko nozīmē dzīvot ar godu un mājot ar Dieva svētību savā zemē. Tur ir tādi atslēgas vārdi, kā “neskaisties par ļaundariem, neapskaust citu veiksmi, savā dzīvē cerēt uz To Kungu un darīt labu. Priecāties par to Kungu, būt pacietīgam, gaidot svētības. Atsacīties no dusmām un niknuma”.

Palikt savā zemē, nepamest savas mājas, savu zemi, kad tai ir grūti. Bet, tas ir kaut kas vairāk, par vienkārši – palikt, tas nozīmē- dzīvot. Es savā novadā, savā zemē, savās mājās varu atrast laimi, mieru, drošību. Miera garantija būs nevis ieročos vai ekonomiskajā veiksmē, bet stiprāks pamats ir šis miers, kas nāk kā auglis no attiecībām, labām attiecībām ar Dievu un tuvāko. No manis ir daudz kas atkarīgs, jo palikt savās mājās, nozīmē nevis vienkārši palikt, kā nabagam, upurim, vergam, bet, lai piedzīvotu sevi jaunā kvalitātē, kā svētību ģimenei, sabiedrībai, tautai. Lai mums ir atvērtas sirdis, lūgšanā stipras, lai esam aktīvi cilvēki, kuri strādā Dievam par godu un tuvākiem par svētību.”

Sagatavoja Ināra Miškina

Fotogrāfijas no www.sigulda.lv , autore A.Priļepiševa