Skaudrs atgādinājums

Atzīmējot 85. gadadienu kopš 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas, Eiropas Parlamentā Briselē ceturto gadu tika rīkota īpaša piemiņas ceremonija, turpinot pirms dažiem gadiem Latvijā aizsākto tradīciju – politiski represēto cilvēku vārdu lasīšanu. Turpinot sadarbību ar Latvijas politiski represēto apvienību un tās nodaļām dažādos Latvijas reģionos, pēc Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes ielūguma ceremonijā klātienē piedalījās arī vairāki politiski represētie no Latvijas: Rēzeknes, Ogres, Siguldas un divi no Rīgas. Ināra Zadaua, Aleksandrs Grīnbergs, Loreta Kalniņa, Regīna Semjonova un siguldiete Gunta Veigule.

Piemiņas lasījumos tika minēti dažādu tautību cilvēku vārdi, kuri bija cietuši un gājuši bojā nežēlīgo padomju represiju dēļ. Tie ir kā atgādinājums, ka vēl arvien nav noticis komunisma noziegumu starptautiskais tribunāls.

Deportēto cilvēku piemiņas ceremoniju Solidaritātes laukumā* pie parlamenta ēkas, atklāja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola, bet izsūtīto vārdu lasīšanā piedalījās kā Eiropas Parlamenta deputāti un darbinieki, tā paši politiski represētie, viņu tuvinieki, tautieši, kas vēlējās pieminēt komunistiskā režīma upurus. Šādi lasījumi notiek jau ceturto gadu. Represēto  valde ir pieņēmusi lēmumu, ka uz Briseli katru reizi dosies represēto personas no dažādiem Latvijas novadiem.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas pārstāve skaidro: “1941. gada 14. jūnijā deportēto piemiņa kalpo par atgādinājumu, ka vēsturi nedrīkst aizmirst un šodien tā atkārtojas Ukrainā. Varonīgā ukraiņu tauta sargā Eiropu un cilvēci no Krievijas agresijas un masu represijām, ko Kremlis īsteno okupētajā Ukrainas daļā. Krievija no okupētajām teritorijām ir deportējusi desmitiem tūkstošus ukraiņu, to vidū bērnus, un pieliek visas pūles, lai izdzēstu viņu identitāti un apziņu par piederību ukraiņu tautai. No vairāk nekā 20 tūkstošiem pretlikumīgi aizvesto bērnu atgūt izdevies vien 2500. Lai arī starptautiskā diplomātija un nevalstiskās organizācijas pašaizliedzīgi strādā, lai bērni atgrieztos savā dzimtenē, Maskavas nesadarbošanās dēļ, šis process arvien ir nepiedodami lēns. Ukrainas bērnu nolaupītāju vārdi ir zināmi un šīs personas ir jāiekļauj starptautiski sankcionēto sarakstā, to skaitā metropolīts Kirils, kurš, atbalstīdams Putina agresiju Ukrainā, atbalsta arī bērnu nolaupīšanu.”

Krimas tatāru nacionālās kustības līdera, Medžlisas priekšsēdētāja Refata Čubarova runa bija skaudrs atgādinājums, ka pēc Krimas aneksijas tatāru tauta atkal piedzīvo masveida represijas.

Tāpēc par šīm nežēlīgajā padomju represijām ir jārunā, lai atmiņas par tām saglabātos un tām būtu mazāka iespēja atkārtoties.

* Solidaritātes laukumā plānots izveidot totalitārisma upuru memoriālu. Tam ir Eiropas Parlamenta politiskais atbalsts, taču par finansējumu vēl jācīnās.

Materiāls un foto pēc informācijas vietnē Latviesi.com