Izstāde “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”
2026. gadā atzīmējam mūsu novadnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Teodora Zaļkalna 150. dzimšanas dienu. Visa jubilejas gada garumā Siguldas novadā ir ieplānoti vairāki jubilejai veltīti pasākumi. Tā šī gada 12. jūlijā jubilejas sakarā un, atzīmējot Allažu Tautas nama simtgadi, Allažos svinīgi tika atklāts jauns un paliekošs kultūras objekts – skulptūru parks. Tas tapis tēlniecības plenēra “Zaļkalns. Forma. Ainava.” rezultātā, kurā nedēļas garumā darbojās jaunie mākslinieki.
Toties Turaidas muzejrezervāta (TMR) izstāžu zālē, kas izvietota muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā, šī gada 15. jūlijā tika atklāta izstāde “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”. Kā izstādes atklāšanā atzīmēja TMR direktore Jolanta Borīte, izstāde tapusi TMR cieši sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) piesaistot arī Latvijas Nacionālo rakstniecības un mūzikas muzeju (LNRMM) un piedāvājot ieskatu tēlniecības dižgara zināmākajos dzīvnieku atveidojumos. daudzi no viņiem noskatīti dzimtajās mājās Allažu pusē. Šīs skulptūras atklāj tēlnieka spēju saskatīt katrā dzīvniekā ne vien ārējo veidolu, bet arī raksturu, mieru, spēku un dzīves gudrību. Domājot par izstādes atklāšanas pasākuma dalībnieku iespējamo vēlmi kādai no skulptūrām pieskarties, ekspozīcijā bija pieejami īpaši baltie cimdi.
Izstādē skatāmi deviņi Latvijas kultūras kanonā ietvertā tēlnieka veidotie dzīvnieki no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma – ekspozīcijā pārstāvēti tādi darbi kā “Kaķis”, “Jērs”, “Zaķis”, “Pelīte” un vairākas variācijas visatpazīstamākajam Zaļkalna dzīvnieka tēlojumam – cūkai.
Cūkas tēls kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Zaļkalna darbiem Latvijā un izmantots arī šīs izstādes vizuālajos materiālos. Cūka gan tradicionāli netiek uzskatīta par estētiskas apbrīnas objektu. Tomēr tēlnieks tieši tajā saskatījis ķermeņa formu spēku un plastisko potenciālu. Izstādē var apskatīt šīs skulptūras versijas bronzā, granītā un porcelānā.
Izstādi papildina Teodora Zaļkalna veidotās piemiņas medaļas un nozīmīte no Turaidas muzejrezervāta krājuma.
Mākslas zinātniece Edvarda Šmite izstādes atklāšanā norādīja, ka Teodora Zaļkalna animālijas ir kas vairāk par parastu dzīvnieka atveidi. Viņš parāda laukos auguša cilvēka attieksmi pret apkārtni un dzīvo radību. Šajā attieksmē nav bērnišķa naivuma vai kundziska pārākuma. Ir stingra, paaudžu pieredzē sakņota, pārbaudīta jēga itin visam, arī dzīvnieka vietai sev blakus. Tādēļ var teikt, ka Zaļkalna animālijas ir arī mūsu tautas ētisko vērtību nesējas.
Izstādes noskaņu lieliski papildina dziesma “Pelēkas kā snaudā” no LNRMM audio, video, digitālā krājuma. Dziesmas mūzikas autors komponists ir Alfrēds Kalniņš, bet vārdu autors – tēlnieks Teodors Zaļkalns. Skaņdarbs liecina par abu Latvijas kultūras dižgaru draudzību.
Teodors Zaļkalns (1876–1972) ir latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējs, akmens tēlniecības tradīcijas veidotājs ar lielu ietekmi nākamajās tēlnieku paaudzēs. Viņš dzimis Allažu pagastā, “Zaļajā kalnā”. Mācījies Rīgā un Pēterburgā, kā arī Parīzē pie ievērojamā franču tēlnieka Ogista Rodēna. 20. gadsimta 20. gados Zaļkalns kļuva par vienu no jaunās Latvijas valsts vizuālās identitātes veidotājiem, piedaloties nozīmīgos pieminekļu projektu konkursos un radot darbus, kas joprojām veido Latvijas kultūrainavu. Arī Siguldas novadā un Turaidā saglabājušies viņa tēlniecības darbi – Turaidas Rozes piemiņas plāksne, Ata Kronvalda, Krišjāņa Barona un Alfrēda Kalniņa pieminekļi, kas apliecina mākslinieka ciešo saikni ar mūsu novadu.
Izstāde būs apskatāma līdz šī gada 30. novembrim. Maksa tikai izstādes apmeklējumam EUR 5.00 vai izstādes un ekspozīciju apmeklējumam Turaidas muzejrezervāta regulārā ieejas biļete.
Izstādes atklāšanā piedalījās, fotografēja un rakstu sagatavoja Pēteris Veģis
Foto paraksti:
01 Izstādes atklāšanu apmeklēja plašs interesentu loks
02 Par izstādes tapšanu un skulptūru eksponēšanas koncepciju pastāstīja Arta Vārpa – LNMM Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļas vadītāja
03 Pārdomās par Teodora Zaļkalna devumu latviešu tēlniecībā un izstādē dalījās mākslas zinātniece Edvarda Šmite
04 Anete Lesīte LTV žurnāliste, intervē eksponātu, gatavojot sižetu par izstādi. Foto no TMR arhīva