Siguldas novada tūrisma forumā
Siguldas novada tūrisma uzņēmējiem un nozares interesentiem 10. martā bija iespēja piedalīties “Tūrisma forumā 2026”, kas notika kultūras centrā “Siguldas Devons”. Pasākuma mērķis bija veicināt Siguldas tūrisma nozares sadarbību, daloties ar informāciju par 2025. gadā sasniegtajiem rezultātiem, šī gada svarīgākajiem pasākumiem un notikumiem, kā arī iedvesmot un dalīties pieredzē ar iedvesmas stāstiem tūrisma nozarē.
Forumu ar emocionālu uzrunu, pamatojot devīzi “Sigulda Aizrauj!”, uzrunāja jaunais Siguldas novada kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Gustavs Kiršteins. Sigulda patiešām aizrauj ar savām plašajām dabas, kultūras, gastronomijas, sporta un vēstures tūrisma iespējām.
Situācijas analīze, mārketings un nozares aktualitātes
Siguldas novada Tūrisma nodaļas vadītāja Monta Lūsare dalījās ar atskatu uz 2025. gadu statistikas skaitļos, kā arī ar ieskatu tūrisma mārketingā un komunikācijā. Aizvadītajā gadā vidēji 46 naktsmītnēs ar 386 numuriņiem un 1236 gultasvietām apkalpoti 61.8 tūkstoši personu (samazinājums salīdzinājumā ar 2024. gadu par ~ 4%), kuri naktsmītnēs pavadījuši gandrīz 87.3 tūkstoti nakšu (samazinājums par ~ 7%). Lai arī Latvijas nakšņotāju skaits ir vislielākais – gandrīz 32.7 tūkstotis, tomēr to skaits samazinājies par 14%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Toties tūristu skaits no Somijas pieaudzis par 28%, Lietuvas tūristu skaits – par 13% un Igaunijas tūristu skaits – par 10%. Pēc pārdoto biļešu skaita līdera godā Livonijas ordeņa Siguldas pils – 47.4 tūkstotis. (pieaugums par 47%). “Sigulda Aizrauj” Instagram un Facebook apmeklējums gada laikā gandrīz dubultojies, tuvojoties 5.9 milj. skatījumu. Informācija tur pieejama 11 valodās. Ceļotāju portrets veidots no 113 tūristu atbildēm – divas trešdaļas no tiem apmeklējuši Siguldu pirmo reizi un paredzējuši uzturēties ne ilgāk kā vienu dienu. Nedaudz lielāks īpatsvars ir tiem tūristiem, kuri ieradušies baudīt dabu, salīdzinot ar tiem, kuri ieradušies atpūsties un izklaidēties (attiecīgi – 63% un 57%). Vai ieteiktu apmeklēt Siguldu citiem? – 4.6 no 5 punktiem – lielisks rezultāts! Ir izstrādāti divi jauni maršruti – interaktīvā spēle lietotnē “Actionbound” un maršruts cilvēkiem ar redzes un funkcionālajiem traucējumiem.
Plašs bija stāsts par Siguldas novada līdzdalību Latvijas tūrisma veicināšanas kampaņās un akcijās. Siguldas novads piedalās arī divos starptautiskos projektos. “Redirect” ietvaros trīs gadu laikā tiks izveidota rokasgrāmata un kalkulators, lai veicinātu reģeneratīvo* tūrismu kā arī palīdzētu pakāpeniski ieviest reģeneratīvās prakses nozares plānošanā, lai tūristi varētu kļūt no patērētāja par līdzradītāju.
Otrā – INAC** projekta mērķis ir kopīgas tiešsaistes platformas izstrādāšana, lai piedāvātu bērniem un jauniešiem saistošus pastaigu maršrutus un izglītojošos materiālus, pozitīvi ietekmējot jauniešu un ģimeņu labbūtību.
No 4. līdz 6. aprīlim Siguldā jau 10. reizi varēs baudīt Šūpoļu festivālu. Pagājušajā gadā jau piekto reizi Siguldas novadā tika rīkotas māju kafejnīcu dienas ar 15 piedāvājumiem. Tās būs arī šogad. Pavasara restorānu nedēļa novadā tiks organizēta no 10. līdz 19. aprīlim. Muzeju nakts Siguldas Jaunajā pilī plānota 23. maijā.
Par tūrisma nozares situāciju un aktivitātēm Latvijas mērogā pastāstīja LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Iveta Kravale. Digitālā tūrisma informācija 2025. gadā sasniegusi 100 miljonus interesentu. Viens no garšīgākajiem tūrisma veidiem ir gardēžu tūrisms- šogad 34 Latvijas restorāni iekļauti Michelin 2026. gada izdevumā, no kuriem 7 atrodas ārpus Rīgas. No 37 ārvalstu mediju un satura veidotāju vizītēm septiņpadsmit vizītēs bija iekļauta Vidzeme. Šogad māju kafejnīcu dienas Latvijā tiks organizētas no 1. jūnija līdz 30. septembrim. Salīdzinot ar 2019. gadu, 2025. gadā ārzemju viesu skaits samazinājies par piekto daļu, tomēr pozitīvā tendence ir, ka, salīdzinot ar 2024. gadu, šo viesu skaits pieaudzis par 8.3%. Vēl iepriecinošāk, ka vietējo viesu skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis gandrīz par 15%. Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem kredītkaršu datiem ārvalstu viesi pagājušajā gadā Latvijā iztērējuši 1.3 miljardus EUR.
Starp populārākajiem tūristu galamērķiem Latvija ir pirmajā vietā Igaunijā un otrajā vietā Lietuvā. Interesants bija stāsts par tūristu demogrāfiskajiem portretiem, salīdzinot valstis. Galvenais secinājums, ka jāveido īpašs piedāvājums ģimenēm ar bērniem no tuvākajām kaimiņvalstīm, piedāvājums aktīvai atpūtai un jauniešiem (Polija un Lielbritānija), kā arī premium kvalitātes piedāvājumi Vācijas, Francijas un Spānijas auditorijai. Globālās tūrisma attīstības tendences ietver ilgtspējīgu ceļošanu, lēnāku un jēgpilnāku ceļojumu, āra aktivitātes un piedzīvojumu pieredzi, autentiskumu un alternatīvas naktsmītnes, digitalizāciju un tehnoloģijas, kā arī pieejamu greznību.
Mārketinga speciāliste Marju Sokman atbrauca ar jauno vilcienu no Igaunijas. Vai ar to pietiek? Ja nevar atrast informāciju, ko šeit darīt igauniski vai vismaz angliski, tad tā var kļūt par problēmu. Viņai ļoti garšo laba kafija. Internetā atrada tikai “Smart Coffee” grauzdētavas kafejnīcu. Viņas stāsts par to, kā tūrisma bizness vilciena savienojumu var pārvērst izaugsmē un gudrākā mārketingā, bija iedvesmojošs. Lai gan tika izrādīta dažādā attieksme pret jauno vilcienu.
Oficiālās amatpersonas izrādīja sajūsmu, tad sociālajos tīklos bija izlasāma arī citāda attieksme – Latvija (VIVI) atkal atpaliek, Igaunija organizē starptautisko reisu tā vietā, lai uzlabotu dzelzceļa satiksmi pašā Igaunijā… Cilvēki pirms došanās uz konkrētu vietu apskata informāciju, lai pavērotu noskaņu, komentārus par izvietojumu, apkalpošanu. Kā pārsteigt un ieinteresēt igauņus? Tas ir vienkārši – var izmantot MI (mākslīgo intelektu), tikai nepārspīlējot. Remiksējot labākos ierakstus negaidītā formā var palielināt skatījumus pat 2.5 reizes.
Par digitālo tehnoloģiju iespējām tūrismā stāstīja Māris Putns no “Studio Perspective”. Audiogidi, skārienjūtīgi ekrāni, vietnes, foto, video, QR kodi, 360 tūres jau kļūst par pagātni. Nav jāskatās ekrānā – jāskatās caur ekrānu! Firma ir izstrādājusi tādas PR (paplašinātā realitāte) spēles kā maģiskais kompass (viena no tām Turaidas muzejrezervātā – LIKTEŅA ZIRGS) un dārgumu meklēšana. Interesanta ir Spoka ķeršana Jaunpils pilī. Tā arī zudušās pilis var apskatīt 3D formātā. Apvienojot PR ar MI tiek veidoti nākamās paaudzes virtuālie gidi. Nākotne – PR brilles, kas dos iespēju kļūt no skatītāja par dalībnieku, un brīvas rokas!
Iedvesma, pieredze un labā prakse
Par mārketinga un viesmīlības principiem uzņēmēja darbībā stāstīja Justīne Kalēja, kurai ir pieredze organizējot Pavāru mājas darbu Līgatnē. Saimniekam ir jāzina, kas ir viņa viesis un ko viņš meklē. Saimnieka un viesa domas var atšķirties. Saimnieks zina, ka informācija ir sociālajos tīklos, bet viesis var tos nelietot. Saimnieks domā, ka jau darbojas 14 gadus, bet viesis neatrod informāciju un nav pārliecināts vai vispār darbojas. Saimnieks domā, ka koncepts ir skaidrs, bet viesis neko nesaprot. Saimnieks domā, ka darbinieki to nedarīs, bet viesis – varbūt man te nepatiks. Pieredzes ceļš nesākas no durvīm – tajā ietilpst vēlme, meklēšana, rezervācija, ierašanās, pakalpojums, došanās prom, pēcpieredze. Tūristi neizvēlas viesnīcu, viņi izvēlas galamērķi. Saimniekam jāsaprot kam piedāvā, ko un ar ko atšķiras. Galvenais secinājums, ka viesmīlības uzņēmums sāk augt, kad mārketingā sāk skatīties viesa acīm – kur meklē, kā to redz un izvēlas.
Dženeta Marinska dalījās pieredzē par Zaļās Atslēgas (Green Key) ieviešanu kempingā un brīvdienu mājā “Ūši” netālu no Kolkas raga Kurzemē. Tur zaļais sertifikāts ir jau kopš 2013. gada. Tomēr ceļā uz “Zaļo atslēgu” uzņēmuma izaicinājumi ir saistīti ar ilgtspējīgu risinājumu pilnveidošanu, klientu uzticības vairošanu ilgtspējīgam zīmolam, klientu līdzdalību un darbinieku izpratni par ilgtspējīgu saimniekošanu un jaunu zināšanu apguvi. Zaļā atslēga ir vadošais izcilības standarts atbildīgas attieksmes pret vidi un ilgtspējīgas darbības jomā tūrisma nozarē pasaulē. Pasaulē to ieguvuši vairāk kā 8.5 tūkstotis objektu 90 valstīs. Katru gadu jāuzrāda progress vadlīniju 13 kritēriju ieviešanā. Granta projekta ietvaros ieviesta energo resursu racionāla izmantošana (attālināta elektroierīču vadības sistēma), enerģijas ražošana no atjaunīgiem resursiem (saules baterijas brīvdienu mājai), sagatavota rokasgrāmata “Aicinājums viesiem” un “Rokasgrāmata darbiniekiem”.
Būt ilgtspējīgam – paša pārliecība, dzīvesveids, sava ilgtspējīgā zīmola stiprināšana, piederība šai kopienai un iespēja augt kopā, kā arī veicināt norises sabiedrībā un likumdošanas pilnveidošanu. Būtiskākais secinājums ir, ka videi draudzīgs dzīvesveids nav atteikšanās, bet gan izvēle dzīvot saskaņā ar sevi un dabu.
Sindija Vilde, autentisku tūrisma pieredžu un pasākumu aģentūras SPALVA vadītāja, pastāstīja kā radīt tūrismu, kas domā plašāk un paliek atmiņā. Tūrisms vairs nav tikai pakalpojums. Ceļotāji meklē pieredzi, lokālo, stāstu, emocijas, tāpēc jāizceļ atšķirīgo un īpašo. Starptautiskais ceļotājs mūsdienās meklē autentiskumu, lokālās tradīcijas, cilvēku stāstus, personiskas pieredzes, “īsto dzīvi”, nevis tūristu vietas un izbaudīt kultūru un dabu bez starpniekiem. Siguldas iespējas – spēcīga daba, bagāta vēsture, tradīcijas un Rīgas tuvums.
Kā to pārvērst dziļākā pieredzē? Trīs principi galamērķa stāstam ir parādīt cilvēkus un pieredzi, stāstīt lokālus stāstus un domāt starptautiski. Mūsdienu ceļotāji galamērķus atrod izmantojot Instagram, Tik Tok, Google/MI un draugu ieteikumus. MI neatradīs, ja piedāvājums nav digitāls vai nav saprotami aprakstīts. Siguldai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par galamērķi.
Par daudzfunkcionālo tūrisma piedāvājumu pašvaldības īpašuma pārvaldībā stāstīja Jaunpils pils valdes locekle Kristīne Liepiņa. Stāsts sākās ar vēstures atskatu. Pils celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis. 1576. gadā to īpašumā iegūst Tīss fon der Reke, kura dzimtai tā pieder 350 gadus. 17. gs muižnieku vajadzībām tajā izveido greznus muižnieku apartamentus un zāles. Pēc 1905. gada dedzināšanas tiek veikta liela pārbūve. Tā ir viena no retajām pilīm, kura pēc 2 dedzināšanām ir saglabājusi sākotnējo izskatu un tāpēc ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. Diemžēl vēsturē ir arī 2023. gads, kad pils cieta no lielgraudu krusas. Stratēģiskais mērķis ir saglabāt, pētīt un popularizēt pils unikālo kultūrvēsturisko mantojumu, vēstures liecības un vietējās tradīcijas. Tajā ir pieejami pakalpojumi: krogs, viesnīca, izglītojošās ekskursijas un pasākumu/banketu organizēšana, bet deleģētās funkcijas ir muzejs, ūdensdzirnavas un kultūras centrs. Viesiem jārada aizraujošs pieredzējums. Pēc krusas postījumiem tika rīkots labdarības koncerts un atsaucība bija liela. Renovācijai valsts finansējums ir 25% no budžeta, pašvaldības finansējums ir 37%, apdrošināšana – 36% un ziedojumi -2%.
Foruma noslēgumā Alvis Cimža ( “The Botanist Studio”) no Siguldas pastāstīja par neierastas pieredzes iespēju gatavot un baudīt kokteiļus pārgājienos brīvā dabā. Tajos ir pielāgota kokteiļu izlase, tiek nodrošināts inventārs, tiek veikta maršruta izstrāde un vadība. Grupā ir no 8 līdz 30 dalībniekiem ir iespēja izbaudīt kokteiļu meistarklasi dabā. Pasākumu raksturo vietējā simbioze, jo tiek izmantota mazo uzņēmēju produkcija, tiek dota iespēja izbaudīt vides objektus citā rakursā, netraumējot un cienot apkārtējo vidi, nodrošinot resursu ilgtspējīgu apriti, izmantojot pašu dabā rasto un izaudzēto. Uzsvars ir uz bezalkolisko kokteiļu popularizēšanu, kokteiļbāru kvalitātes dzērienu pasniegšanu brīvā dabā un tradicionālās vākšanas kultūras apvienojumu ar modernajām tehnoloģijām. Kā izdevās noskaidrot pēc foruma, personai tas izmaksā 50 EUR un pastaiga paredzēta trīs līdz četru stundu ilgumā ar 5 kokteiļu gatavošanu. Aptuveni 500 viesi apguvuši nepierastu pieredzi, nostaigājot apmēram 400 garšām un piedzīvojumiem bagātu kilometru. Bez tam tiek piedāvātas arī meistarklases telpās un svinību bāra serviss.
Tūrisma forumu apmeklēja un fotografēja Pēteris Veģis
*Baltijas jūras reģions ir īpaši jutīga vide, kas reaģē uz pieaugošā tūrisma sekām. Tūrisma negatīvā ietekme uz vidi ir būtiska. Vietējie dabas resursi izsīkst, kā arī pastāv piesārņojuma un atkritumu apsaimniekošanas problēmas. Tūrisms rada spiedienu uz dabas resursiem, pārmērīga patēriņa dēļ, bieži vien tur kur resursu jau tā ir maz. Tāpēc nozarē ir nepieciešamas izmaiņas. Reģeneratīvais tūrisms ir ilgtspējīga pieeja ceļošanai, kuras mērķis ir atjaunot un piepildīt tūristu apmeklēto vidi. Šī pieeja tūrismam darbojas, lai ne tikai samazinātu negatīvo tūrisma ietekmi, bet arī radītu pozitīvus rezultātus tūrisma galamērķiem un iesaistītajiem cilvēkiem.
** Projektā “INACS” (“Dabas un kultūras objektu iepazīšana vietējiem iedzīvotājiem un apmeklētājiem”), kas tiek īstenots ar Eiropas teritoriālās sadarbības jeb Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas atbalstu, tuvāko trīs gadu laikā tiks īstenotas dažādas aktivitātes, tostarp izveidota platforma, lai veicinātu jauniešu interesi par došanos dabā, samazinot laiku, ko pavada viedierīcēs, kā arī piedāvātu bērniem un jauniešiem saistošus pastaigu maršrutus sadarbības pilsētās. Šī pieeja pozitīvi ietekmēs jauniešu un ģimeņu labbūtību, veicinot interesi par Centrālā Baltijas jūras reģiona kultūras un dabas mantojumu, piedāvājot informatīvu un izglītojošu saturu dabas un kultūras mantojuma ilgtspējas jomā.