Zini un esi gatavs: Drošība Siguldas novadā 

Skaidrojot civilās aizsardzības* darbības plānus un iespējas Siguldas novada pašvaldībā, aicinājām Siguldas novada Darba un civilās aizsardzības speciālisti Larisu Rutkeviču iepazīstināt ar aktualitātēm un kopienas iedzīvotāju sadarbības nozīmi.

*Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu koordinēšanu un spēju harmonizāciju. /mod.gov.lv/

-Ko pēc būtības nozīmē civilā aizsardzība novadā?

Civilā aizsardzība Siguldas novadā pēc būtības nozīmē, kā pašvaldība sagatavojas, reaģē un rūpējas par iedzīvotāju drošību ārkārtas situācijās. Tā nav viena konkrēta iestāde, bet pasākumu, plānu un cilvēku kopums, kas strādā, lai krīzē būtu kārtība, nevis haoss.

Praksē tas ietver:

1. Apdraudējumu izvērtēšanu: pašvaldība analizē, kādi draudi pastāv novada teritorijā (piemēram: plūdi, vētras, meža ugunsgrēki; rūpnieciskas avārijas; energoapgādes vai ūdensapgādes traucējumi). Mūsdienās arī militāro draudu risks.

2. Civilās aizsardzības plānu: dokumentu, kurā ir skaidri noteikts kas un ko dara krīzes brīdī, kur iedzīvotājiem doties, kā tiek sniegta palīdzība, kā notiek informēšana.

3. Iedzīvotāju informēšanu: pašvaldības uzdevums ir savlaicīgi brīdināt (sirēnas, SMS, sociālie tīkli u.c.), skaidri pateikt, ko darīt un ko nedarīt, nodrošināt uzticamu informāciju, lai nebūtu panikas.

4. Patvertņu un drošības infrastruktūru: pašvaldība apzina un marķē patvertnes, rūpējas par evakuācijas vietām, plāno kritiskos pakalpojumus (ūdens, siltums, elektrība).

5. Sadarbību ar dienestiem: civilā aizsardzība nestrādā viena pati —notiek sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu; NBS; Valsts policiju; uzņēmējiem, brīvprātīgajiem u.c.

6. Pašvaldības krīzes vadību: kad notiek ārkārtas situācija (tiek sasaukta civilās aizsardzības komisija, pieņemti ātri lēmumi, koordinēta palīdzība iedzīvotājiem).

-Kas ir atbildīgi par civilo aizsardzību Siguldas novadā?

Pašvaldībā par civilo aizsardzību atbild vairākas amatpersonas un institūcijas, bet galvenā atbildība ir šāda:

1. Pašvaldības vadība.

Pašvaldības dome pieņem civilās aizsardzības lēmumus un apstiprina civilās aizsardzības plānu.

Domes priekšsēdētājs vada civilās aizsardzības darbu krīzes situācijās un koordinē rīcību ārkārtas gadījumos. Domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Domes priekšsēdētāja vietnieks.  

2. Civilās aizsardzības speciālists izstrādā civilās aizsardzības plānus, organizē mācības un gatavību, sadarbojas ar valsts dienestiem. Siguldas novada pašvaldībā darba attiecības uzsāka civilās aizsardzības speciālists Ilmārs Pūce.

3. Amatpersonas no pašvaldības administrācijas, kuri praktiski īsteno civilās aizsardzības plāna pasākumus un ir civilās aizsardzības komisijas locekļi (izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks, Sociālais dienests, Komunikācijas pārvalde, Pašvaldības policija, Siguldas novada Digitālais centrs, apvienoto pagastu pārvalžu vadītāji u.c.).

4. Pašvaldība civilās aizsardzības jautājumos cieši sadarbojas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (galvenais koordinators valstī), Valsts policiju, SIA “Siguldas slimnīca”, Zemessardzes 27. kājnieku bataljonu, komunālajiem dienestiem.

-Kas jāzina Siguldas novada iedzīvotājiem, ņemot vērā iespējamību, ka varētu iestāties X stunda?

0–2 stundas pēc izņēmuma stāvokļa izziņošanas – pārbaudīt oficiālos paziņojumus (šūnu apraide, radio, TV); palikt telpās tālāk no logiem. Nekrist panikā, saglabāt mierīgu komunikāciju ģimenē, pārbaudīt, vai kaimiņiem (īpaši vientuļiem) viss kārtībā un ir pieejama informācija.

2-6 stundas – sagatavot pārtikas preces un dzeramo ūdeni (72 stundu somu), pārbaudīt senioru medikamentus (devas, pieejamība), uzlādēt telefonus, sagatavot skaidru naudu un vismaz vienu bankas karti, sagatavot personu apliecinošus dokumentus. Visu novietot redzamā, viegli aizsniedzamā vietā.

Pārējās stundās –  ievērot vienkāršu dienas ritmu (ēšana, atpūta).

Ja pazūd elektrība – izmantot lukturīšus (neizmantot sveces), ledusskapi atvērt tikai nepieciešamības gadījumā, taupīt baterijas, izslēgt liekās ierīces, pārvietoties uzmanīgi, lai izvairītos no kritieniem.

Ja pazūd ūdens – uzkrāto dzeramo ūdeni izmantot prioritāri bērniem un senioriem, higiēnai izmantot mitrās salvetes vai roku dezinfekcijas līdzekli.

Ja pazūd sakari – ieslēgt radio ar baterijām, sazināties tikai īsām, svarīgām ziņām (SMS), pierakstīt svarīgos kontaktus uz papīra, iepriekš vienoties par tikšanās punktiem (pirms došanās uz tikšanās punktu, pārliecināties, ka teritorija nav apdraudēta).

Ja tiek paziņots par evakuāciju – paņemt sagatavotu (72 stundu somu),sekot pašvaldības vai VUGD norādēm par pulcēšanās vietām, evakuācijas ceļiem, izmitināšanas vietām. Ja pārvietojas pats — sekot norādītiem maršrutiem (improvizējot, var tikt apdraudēta dzīvība un veselība).

• Kas ir primārās novadnieku mērķgrupas, kurām tiks sniegta palīdzība?

Izņēmuma stāvokļa gadījumā pašvaldība prioritāri sniedz palīdzību personām, kuru dzīvība, veselība vai drošība ir tieši apdraudēta, kā arī bērniem un jauniešiem, pensijas vecuma personām, personām ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām, maznodrošinātām un trūcīgām mājsaimniecībām, ģimenēm ar bērniem, evakuētām un krīzē cietušām personām, kā arī sociālās un veselības aprūpes institūciju klientiem, nodrošinot pamatvajadzību apmierināšanu, drošību un nepārtrauktu aprūpi.

• Kāda ir katra iedzīvotāja atbildība X stundā?

1. Saglabāt mieru un rīkoties apdomīgi
Panika apdraud gan pašu, gan citus. Kritiska domāšana šajā brīdī ir ļoti svarīga.

2. Sekot oficiālajai informācijai (uzticēties tikai valsts institūciju vai pašvaldību paziņojumiem (radio, TV, oficiālie kanāli), nevis baumām vai sociālajiem tīkliem.

3. Ievērot norādījumus (palikt telpās vai evakuēties, ja tas tiek prasīts, ievērot pārvietošanās ierobežojumus, palīdzēt kārtības uzturēšanā, nevis traucēt).

4. Parūpēties par sevi un savējiem (pārtika, ūdens, medikamenti vismaz 72 stundām,  dokumenti pie rokas, zināt, kur ir tuvākā patvertne vai droša vieta).

5. Palīdzēt citiem, ja iespējams, īpaši bērniem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti – bez varoņdarbiem, bet cilvēcīgi.

6. Neapdraudēt valsts drošību (neizpaust sensitīvu informāciju, nefotografēt militārus vai drošības objektus un neizplatīt to attēlus, nesadarboties ar provokatoriem).

7. Ja esi iesaukts vai brīvprātīgais – pildīt pienākumu.
Zemessardze, mediķi, ugunsdzēsēji u.c. rīkojas saskaņā ar saviem plāniem.

• Jūsu ieteikums svarīgākajām lietām, kam jābūt pa tvērienam mugursomā?

Ūdens – ap 2–3 l dienā uz cilvēku (ja vieta ierobežota: + ūdens attīrīšanas tabletes).   Ilgstoši uzglabājama pārtika (enerģijas batoniņi, konservi / gatavie ēdieni (bez vārīšanas), rieksti, žāvēti augļi).  

Karote / multifunkcionāls nazis. Sērkociņi vai šķiltavas.

Apģērbs – rezerves apakšveļa un zeķes, silts apģērbs, rezerves apavi, lietusmētelis, termosega.

Pirmās palīdzības aptieciņa, ikdienā lietojamās zāles, pretsāpju zāles.

Higiēnas preces – zobu birste, zobu pasta, mitrās salvetes, roku dezinfekcijas līdzekļi.

Radio (ar baterijām vai rokas ģeneratoru), lukturi (labāk galvas), powerbanka + vadi.

Dokumenti vai to kopijas (ūdensdrošā maisiņā), skaidra nauda (mazās banknotes),  ārkārtas kontaktu saraksts uz papīra.

Ja ir bērni – bērnu pārtika, autiņi, maza rotaļlieta.

Ja ir  mājdzīvnieki – dzīvnieku barība + pavada.

• Kāda ir aktuālā saziņa Siguldas novadā ārkārtas stāvokļa gadījumā?

Galvenie saziņas kanāli ārkārtas situācijās:

1. Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs — 112.

Zvanot 112 tiek nodrošināta saziņa ar policiju, neatliekamo medicīnas palīdzību un ugunsdzēsējiem (dispečeri novērtē situāciju un nosūta atbilstošos dienestus).

Tas ir bezmaksas, pieejams no jebkura tālruņa bez papildu koda.

2. Siguldas novada pašvaldības policija.

Strādā 24/7, var sniegt tiešu informāciju un koordinēt vietējās drošības jautājumus.

Tālrunis: +371 26160288.

3. Siguldas novada Digitālais centrs – sniedz tiešu informāciju un koordinē vietējās drošības jautājumus.

Oficiālā e-pasta adrese: okc@sigulda.lv;

tālrunis: +371 29263422.

4.Saziņa ar ātrajiem avārijas dienestiem, kas var būt aktuāli ārkārtas situācijās (ūdens, elektroenerģija u.c.):

Ūdensapgāde un kanalizācija – SIA “Saltavots”:

tālrunis  darba laikā: 67973115;

tālrunis ārpus darba laika: 25645452.

Elektroapgāde – AS “Sadales tīkls” (bojājumu ziņošana):

tālrunis: 8404.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību kontakti:

Krimuldas BUB tālrunis: 20252112;

Lēdurgas BUB tālrunis: 26662112;

Inčukalna BUB tālrunis: 27300112.

5.Siguldas novada mobilā lietotne – pašvaldība ir ieviesusi agrīnā brīdinājuma sistēmu mobilajā lietotnē, kas ļauj saņemt paziņojumus par aktuāliem drošības apdraudējumiem (piemēram, vētras draudi, ceļu apstākļu izmaiņas u.c.). Informācija tiek nosūtīta tieši uz iedzīvotāju tālruņiem, ja ir instalēta un aktivizēta lietotne.

6. Pašvaldības oficiālā tīmekļa vietne un sociālie mediji.

Ārkārtas informācija un norādījumi par rīcību tiek publicēti oficiālajā tīmekļa vietnē sigulda.lv, pašvaldības Facebook un citu sociālo mediju kontos.

7. Mobilās lietotnes:

“Mana drošība” – var  sazināties ar operatīvajiem dienestiem ar ziņu vai koordinātu sūtīšanu, ja balss zvans nav iespējams;  nosūtīt savu atrašanās vietu glābšanas dienestiem automātiski.

“112 Latvija”  – informē par iespējamu apdraudējumu, sniedz zināšanas par pareizu rīcību apdraudējuma gadījumos un kā tiem sagatavoties, ir iespēja piezvanīt vai nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112.

Valsts līmeņa agrīnās brīdināšanas sistēma – šūnu apraide.

Šūnu apraide ļauj automātiski nosūtīt brīdinājuma ziņojumu uz visiem mobilajiem tālruņiem, kas konkrētajā brīdī atrodas noteiktā teritorijā. Siguldas novada pašvaldība sadarbojas informācijas nodošanā un iedzīvotāju informēšanā paralēli.

• Kāda ir reālā situācija Siguldas novadā ar patvertņu esamību?

Ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzību Siguldas novadā ir  izvērtētas pašvaldībai piederošās telpas, kuras var izmantot kā  civilās aizsardzības patvertnes.

Patvertne ir īslaicīga patveršanās vieta dažādu apdraudējumu gadījumā, piemēram, militāro raķešu un dronu uzlidojuma laikā.

Ja apdraudējuma laikā tuvākā patvertne ir pilna un tajā vairs nav vietas, jāmeklē patvērumu tuvākās ēkas iekštelpās, ievērojot “divu sienu principu” –  droša patveršanās vietā, kur starp cilvēku un ārējām sienām ir vismaz divas sienas (bez logiem, piemēram, tie var būt koridori, gaiteņi, tualetes, vannas istabas u.c. telpas).

Patvertnei jāatrodas 300 metru attālumā no cilvēka dzīves/ atrašanās vietas.

Ja tuvumā nav oficiālas patvertnes, galvenais ir ātri samazināt risku un izmantot to, kas ir pieejams.

Drošākā vieta mājā – pagrabs, iekšējā telpa bez logiem (koridors / vannas istaba), kāpņu telpa (ja daudzdzīvokļu māja). Uzturēties tālāk no logiem un ārējām sienām.
Apgulties vai piesēsties zemu, aizsegt galvu.

• Kāds ir vadošais princips iedzīvotājiem ārkārtas situācijas laikā?

Vadošais princips iedzīvotājiem ārkārtas situācijas laikā ir palikt mierīgiem un rīkoties atbildīgi, ievērojot oficiālo institūciju norādījumus.

• Kāda ir kopienas iedzīvotāju sadarbības nozīme?

Kopienas iedzīvotāju sadarbībai civilās aizsardzības jomā ir izšķiroša nozīme, jo ārkārtas situācijās (plūdi, ugunsgrēki, vētras, tehnogēnas avārijas u. c.) tieši cilvēku savstarpējā sadarbība var glābt dzīvības un mazināt zaudējumus.

Sadarbojoties iedzīvotāji ātrāk nodod brīdinājumus un svarīgu informāciju, palīdzot citiem laikus sagatavoties vai evakuēties.

Kopiena var palīdzēt senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem  nodrošinot palīdzību, pārtiku vai pajumti.

Iedzīvotāji, kas sadarbojas, spēj organizēti rīkoties, piemēram, sniegt pirmo palīdzību vai ierobežot apdraudējumu līdz dienestu ierašanās brīdim.

Kopīga rīcība veicina zināšanas par civilo aizsardzību, apmācības, gatavības plānu izstrādi un atbildīgu attieksmi pret drošību.

Aktīva kopiena var labāk sadarboties ar pašvaldību un glābšanas dienestiem, sniedzot precīzu informāciju un palīdzot īstenot civilās aizsardzības pasākumus.

• Jūsu novēlējums novada iedzīvotājiem ārkārtas situācijā vai X stundā?

X stunda ir brīdis, kad ikvienai rīcībai ir nozīme. Brīdis, kad mierīgs prāts, savstarpēja cieņa un atbildība kļūst par mūsu lielāko spēku. X stundā jebkura iedzīvotāja un uzņēmēja loma ir īpaši nozīmīga novada stabilitātei un iedzīvotāju labklājībai. Šajā laikā ir svarīgi domāt ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem — īpaši bērniem, senioriem un tiem, kam nepieciešams atbalsts. Aicinu sadarboties, dalīties informācijā un, iespēju robežās, sniegt atbalstu civilās aizsardzības pasākumu īstenošanā.   

      Novads ir stiprs tad, kad cilvēki turas kopā. Tikai kopā mēs varam veidot drošu un

       atbildīgu vidi arī krīzes apstākļos.

Jautājumus sagatavoja Ināra Miškina