Nesam mieru un saticību sirdīm
Sveicam “Radio Marija Latvija” 10.jubilejā! Lai atzīmētu šo notikumu, kā arī novadniekus informētu par to, ka Siguldas katoļu baznīcas piebūvē strādā „Radio Marija Latvija” filiātes studija, kur radio darbu nodrošina daudzi brīvprātīgie novadnieki. Uz jautājumiem atbild “Radio Marija Latvija” direktors, Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra garīgais tēvs, priesteris Toms Priedoliņš.
- „Radio Marija Latvija” (saīsinājumā RML) apritēja 10 gadu jubileja. Apsveicam! Par ko visslielākais prieks šajos svētkos?
Liels paldies par apsveikumu! Vispirms prieks ir jau par šiem desmit gadiem, ka neskatoties uz grūtībām, radio stacija turpina savu skanējumu. Protams, prieks un pateicība ir par cilvēkiem, kas ir iesaistījušies kā brīvprātīgie daudz dažādos veidos. Bet galvenais, par ko prieks – tie ir mūsu klausītāji un, ka klausītāju skaits aug.

- Jūs šogad kļuvāt par radio direktoru, kādas jums ir ieceres radio programmas saturā, darbībā?
Pirmā iecere ir turpināt to labo, kas ir iesākts un, ko mani kolēģi ir izveidojuši. Nekādas lielas pārmaiņas šobrīd neplānoju. Vispirms pašam jāapgūst visas lietas un jāsaprot kā viss darbojas, jo tas priekš manis ir kaut kas jauns un nezināms. Bet ir brīnišķīgi kolēģi, kas palīdz visā iedziļināties. Un tad jau vēlāk kopīgi skatīsimies, ko vajag un ko varam uzlabot.
“Radio Marija Latvija” tika izveidots kā kristīgās mīlestības auglis. Tā darbības mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kas meklē dzīves jēgu, atrast to Kristus Labajā Vēstī – Evanģēlijā. Dzīvajā ēterā “Radio Marija Latvija” nes mieru un saticību sirdīm, ģimenēm un visai sabiedrībai. Var teikt, “Radio Marija Latvija” ir līdzīgs “pastieptai rokai”, kas tiek dāvāta katram labas gribas cilvēkam, lai viņu atbalstītu, lai sniegtu atbalstu grūtā brīdī, lai palīdzētu ar cerību raudzīties nākotnē. /no www.rml.lv/
- Kādi ir vislielākie, grūtākie izaicinājumi „Radio Marija Latvija” darbības nodrošināšanai?
Tā kā šī ir nekomerciāla radio stacija, tad lielākais izaicinājums ir atrast brīvprātīgos, kas regulāri var veltīt laiku kādam konkrētam uzdevumam. Šo gadu laikā kopā ir iesaistījušies ap 360 brīvprātīgo, kas ir bijis ļoti liels atbalsts. Tomēr joprojām ir nepieciešams meklēt arvien jaunus cilvēkus, kas būtu gatavi iesaistīties. Ja kādu tas uzrunā un ir vēlēšanās pamēģināt darbu radio, droši sazinieties ar mums. Būsim pateicīgi. Vajadzību ir daudz, lai nodrošinātu tiešraides, veidotu arhīvu, saliktu „plejlisti” katrai dienai u.t.t.
Vēl viens izaicinājums, kā parasti, ir finanses, jo izdzīvojam tikai no ziedojumiem, kas savā ziņā ir brīnums. Un šo brīnumu radām visi kopā un arī šeit katram ir iespēja pievienoties, lai brīnums, radio translācija – turpinās!
- Kā un kur interesenti var sadzirdēt „Radio Marija Latvija” skanējumu?
Ir dažādi veidi, kā mūs sadzirdēt. Visplašākā iespēja ir internetā, mūsu mājaslapa: rml.lv. Tad ir pieejama arī aplikācija mobilajā tālrunī Radio Maria Play. Tur var dzirdēt Radio Marija no daudzām valstīm, tai skaitā arī no Latvijas. Un, protams, savos radio aparātos FM apraidē, lai gan tā nepārklāj visu Latviju.
- Rīgā un tās apkārtnē FM 97,3 MHz
- Cēsīs un to apkārtnē FM 106,0 MHz
- Valkā un tās apkārtnē FM 93,2 MHz
- Krāslavā un tās apkārtnē FM 97,0 MHz
- Liepājā un tās apkārtnē FM 97,1 MHz
- Rēzeknē un tās apkārtnē FM 95,9 MHz
- Tukumā un tā apkārtnē FM 97,1 MHz
- Saldū un tā apkārtnē FM 97,2 MHz
- Kā uzskatāt „Radio Marija Latvija” Siguldas filiāles studijas veikumu?
Ļoti lepojamies, ka mums ir studija ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Siguldā. Varu tikai izteikt apbrīnu par šiem cilvēkiem, kas brīvprātīgi iesaistās un velta savu laiku radio darba nodrošināšanā. Tas ļoti atvieglo dzīvi radio ļaudīm, jo varam paļauties uz cilvēkiem, kas veic savu kalpojumu ar lielu atbildību un mīlestību.
- Eiropas Savienība ir dibināta uz kristīgo vērtību pamatiem. Kas jums šajā sakarā ir sakāms par Eiropas Savienības pieeju un virzību?
Sagraut visu un pazaudēt vērtīgo ir ļoti viegli. Viss sabrūk, ja nav pamatu. Atliek vien cerēt, ka cilvēki gan Latvijā, gan visā Eiropā nepazaudēs pavisam veselo saprātu un nesagraus to, kas gadsimtiem ilgi ir veidots un nosaka mūsu identitāti. Gribu būt optimists un domāt, ka vēl viss nav zaudēts un Eiropas valstis modīsies, lai koptu un aizstāvētu kristīgās vērtības, – tās, kas ir mūs veidojušas.
- Ko jūs novēlat novadniekiem, tuvojoties Kristus dzimšanas svētkiem, kas pasaulē tiek svinēti kā Ziemassvētki?
Neatkarīgi no tā, ko un kā mēs katrs svinam, nepazaudēsim cilvēcību. Palūkosimies apkārt, palūkosimies viens uz otru un ieraudzīsim, ka otrs cilvēks ir nevis traucēklis un ienaidnieks, bet gan dāvana. Tad varbūt arī nedaudz noņemsim no sevis šo svētku drudzi ar bezjēdzīgiem apdāvināšanās ieradumiem. Es esmu dāvana otram un otrs ir dāvana man.
Jautājumus sagatavoja Ināra Miškina
Foto: Edgars Ābeltiņš



