Ar lepnumu un atbildību par savu zemi!

Latvijas valsts proklamēšanas 107.gadadienā latviešu diplomāts un politologs, novadnieks Einars Semanis Siguldas novadniekiem novēl izjust lepnumu un atbildību par savu zemi – demokrātisku, brīvu un neatkarīgu Latviju!

Ikdienā Dr. Einars Semanis ir vecākais pētnieks Latvijas Ārpolitikas institūtā, viņa pētnieciskās intereses saistītas ar procesiem Baltkrievijā; Latvijas, un Baltkrievijas attiecībām pirms un pēc 2020. gada;  Baltkrieviju saistībā ar Krieviju (tā saucamā «Savienotā valsts»). Šoreiz mūsu valsts svētkos piedāvājam paskatīties uz sevi no malas, jo citās valstīs, arī Baltkrievijā, iedzīvotājiem nav tik ļoti veicies dzīvot demokrātiskā, brīvā valstī. Šo skatupunktu par situāciju Baltkrievijā mums palīdzēs izskaidrot un saprast latviešu diplomāts, politologs, eksperts, novadnieks Einars Semanis.

Iepazīsimies ar Einaru Semani.

Dr. Einars Semanis ir vecākais pētnieks Latvijas Ārpolitikas institūtā, viņa pētnieciskās intereses saistītas ar procesiem Baltkrievijā; Latvijas, un Baltkrievijas attiecībām pirms un pēc 2020. gada;  Baltkrieviju saistībā ar Krieviju (tā saucamā «Savienotā valsts»). Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu filozofijā, aizstāvējis doktora disertāciju Maskavas Universitātē un studējis politikas zinātni arī Oslo universitātē. Bija pirmās Politikas zinātnes katedras dibinātājs un vadītājs Latvijas Universitātē. Diplomāta karjeras laikā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā ieņēmis arī valsts sekretāra vietnieka amatu. Bijis rezidējošais vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā, Somijā, Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Dr. Semanis ir bijis arī nerezidējošais vēstnieks Rumānijā, Bulgārijā, pie Svētā Krēsla un Maltas Ordenī, kā arī Latvijas pārstāvis Āzijas Eiropas fonda pārvaldnieku padomē. Pētnieciskās intereses saistītas ar procesiem Baltkrievijā; Latvijas, un Baltkrievijas attiecībām pirms un pēc 2020. gada;  Baltkrieviju saistībā ar Krieviju (tā saucamā «Savienotā valsts»).

Apbalvojumi: 1991. gada Barikāžu dalībnieku biedrības Pateicības raksts (2018.). Latvijas Republikas Ministru Kabineta Atzinības Raksti (2004. un 2015). Neatkarīgā Militārā Hospitālā Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas Ordeņa nopelnu „Pro Merito Melitensi” Lielais krusts (2014.). Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu komandiera ordenis (2012.) Polijas Republikas Nopelnu ordeņa komandiera krusts (2012). Latvijas Republikas Darba devēju konfederācijas Atzinības raksts (2011). Somijas Republikas Baltās Rozes komandiera ordenis (2009). Informācija no – https://www.lai.lv/lai

Eksperta Einara Semaņa vispusīgs skaidrojums par situāciju Baltkrievijā.

Jūsuprāt, kas mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir Baltkrievija?

Baltkrievija ir mūsu kaimiņzeme, ar kuru mēs esam saistīti gadsimtiem ilgi. Tādejādi mūs savieno ne tikai zināšanas vienam par otru, bet arī pieredze, kurā ir daudz vairāk slāņu, emociju un  simbolisma. Ir sastopami pētījumi par to, ka latviešu un baltkrievu tautu raksturos (uzvedības tipos) ir līdzīgas iezīmes. Kā zināms, uzvedību tipi, “etosi” tautām ātri nemainās, tie caurvij paaudzes.  Mūsu zemes, it sevišķi pierobežu rajonus, saista dažādos laikos izveidojušies  horizontālie sakari, kuri savieno visdažādākās sociālās grupas un profesionālos slāņus. Horizontālo sakaru raksturs ir bijis dažāds, izejot no vēsturiskā konteksta….  

Skatoties no šodienas skata punkta, kopumā svarīgi ir atzīt, ka eksistē divas Baltkrievijas – katra ar saviem institūtiem, ideoloģiju, kultūru. Baltkrievija, kurā vara pieder Lukašenko režīmam, un Baltkrievija, kā baltkrievu diaspora, kuras ievērojamu daļu vada demokrātiskie spēki S.Cihanouskas vadībā. Politiskā režīma maiņa Baltkrievijā pamatā var notikt tikai tad, ja notiek režīma maiņa Krievijā. Šajā sakarībā svarīga ir notikumu attīstība Ukrainā, kara Ukrainā iznākums. Kaut arī netiek izslēgti “melnā gulbja” (negaidīta, neparedzēta notikumu attīstība) scenāriji. Diplomātu un analītiķu vidū caurmēra ir akcepts tam, ka, attiecībā uz Baltkrieviju, ir vajadzīga ilgtermiņa “stratēģiskā pacietība”. Šodienas apritē ir saturiski ietilpīgs termins, ka Baltkrievija ir “Krievijas ģeopolitiskais turpinājums/pagarinājums ar zināmu iekšpolitisko autonomiju”. Lukašenko režīms ir drošības drauds pašiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, kaimiņzemēm, reģionam un Eiropai kopumā. Divu Baltkrieviju eksistence nosaka to, ka Eiropas Savienībai iepretim Baltkrievijai ir divas politikas  un diplomātijas kā politikas instrumenti – viena pret Lukašenko režīmu, un otra – attiecībās ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem.     

Lukašenko  režīms ir sevi nostabilizējis. Lukašenko to ir panācis ar nepārtrauktām represijām, mērķtiecīgi iznīcinot politisko opozīciju, pilsonisko sabiedrību, neatkarīgos medijus, gadiem ilgu un aktīvu Baltkrievijas sabiedrības indoktrināciju, rusifikācijas un sovjetizācijas veidā. Baltkrievijā ir saredzami daudzi klasiskās totalitārisma valsts elementi, piemēram, valsts terorisms. Lukašenko režīms ir “staļinizējies”. 2024. gada tā saucamās “parlamenta” un vietējo padomju “vēlēšanas”, 2025. gada “prezidenta vēlēšanas”, tiek sauktas par “velēšanām bez izvēles”, “krāpšanu” un “imitāciju”.  Lukašenko režīms ir veicis Baltkrievijas sabiedrības politisko “sanāciju”. Minētās ”vēlēšanas” bija “padomju – ziemeļkorejiska” tipa. Lukašenko darbības viens no neslēptiem pamata motīviem ir “nepieļaut 2020. gada atkārtošanos”. No ārpolitiskā viedokļa ir notikusi neatkarības “korozija”. Baltkrievijas sabiedrība ir iebaidīta un atomizēta. Analītiķi atzīmē, ka baltkrievi Baltkrievijā esot kļuvuši vairāk apolitiski, “apātiski”. Neesot redzama baltkrievu optimisma. Plašākā izpratnē liela daļa Baltkrievijas iedzīvotāju ir “pašaizsardzības pozīcijās”. Vienlaicīgi atsevišķas neatkarīgo pētnieku grupas atzīst, ka atbalsts Lukašenko režīma valdībai ir salīdzinoši augsts. Tas ir saistīts ar to, ka iedzīvotāji atzinīgi novērtē to, ka Baltkrievijā nav kara darbības. Respektīvi, tiek atzīta stabilitātes nepieciešamība. Pašreiz analītiķi atzīmē, ka atbalsta pieaugums Lukašenko režīmam ir apstājies. Bet reizē arī neapmierināto kodols Baltkrievijā samazinoties. Saglabājas tendence, ka baltkrievi pārsvarā neatbalsta baltkrievu tiešu iesaisti Krievijas agresijā Ukrainā.  Kopumā –  Lukašenko režīma aizstāvji atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, bet oponenti – atbalsta Ukrainu. Atbalsts Lukašenko tiek vērtēts ap 30%. Reizē analītiķi atzīst, ka 2020. gads veicinājis to, ka liela daļa Baltkrievijas iedzīvotāju “iekšēji”/ “savās dvēselēs” tomēr vēloties pārmaiņas. Pārmaiņu izpratne, protams, variē.

Apkopojoša rakstura Baltkrievijas sabiedrības analīzes norāda uz dažām vispārēja rakstura diskusijām, piemēram, saistībā ar tā saucamo “Mandelas fenomenu/mantojumu”,- ka lielākā daļa cilvēku tomēr nedzīvo tāpēc, lai desmitiem gadu atrastos cietumā. Vienlaicīgi tiek pasvītrots, ka liela nozīme sabiedrības progresā ir pašaizliedzīgiem indivīdiem, kuri ir gatavi upurēties/ziedoties sabiedrības progresa dēļ. Visaugstākās apbrīnas vērti ir tādi Baltkrievijas demokrātiskās kustības varoņi kā M.Koļesņnikova, V.Babariko,  A.Beļackis, N.Statkēvičs u.c., kuri atrodas politiskajā ieslodzījumā Baltkrievijā. Augsti varonības un pašaizliedzības paraugi ir demokrātiskās kustības līderi, kuri ir bijuši spiesti emigrēt no Baltkrievijas.

Nobela prēmijas laureāte rakstniece S.Aleksijeviča norāda, ka baltkrievi negribot karot, bet “padomiskums” esot dziļi iesēdies baltkrievu apziņā. Pēc 2020. gada Baltkrievijas tauta esot “paslēpusies sevī”. Pēc Lukašenko “aiziešanas” Baltkrievijas sabiedrības restaurācija būšot ilgs un sāpīgs process. Baltkrievija uzreiz ”nekļūs brīva un stipra”. Atsevišķi demokrātiski noskaņotie intelektuāļi, kuri paši atrodas emigrācijā, dod ziņu Baltkrievijas iedzīvotājiem, ka ļoti svarīgi esot “izdzīvot”, palikt dzīviem, lai sagaidītu iespējamo “pārmaiņu logu”, tas attiecīgi prasot adaptēties pie apstākļiem, kādi ir Baltkrievijā.

Plašāku sintēžu ietvaros analītiķu vidū ir konsenss, ka režīma maiņa Baltkrievijā var notikt tikai tad, ja notiek režīma maiņa Krievijā, liela nozīme ir kara Ukrainā  iznākumam. Pašreiz nav indikāciju, ka Krievijā pārskatāmā nākotnē varētu notikt režīma maiņa. Kopumā ir skaidrs, ka Maskava neļaus Lukašenko režīmam sabrukt. Kremlis ir un paliek konsekvents savā atbalstā Lukašenko. Kamēr ir Putina vai viņa sekotāju – Krievijas – spēja un interese saglabāt Krievijai lojālu prokrievisku autoritārismu Baltkrievijā, Lukašenko vietā varēs nākt tikai Kremļa apstiprināts cilvēks. Nav saskatāma arī kaut kāda Lukašenko  “elites” šķelšanās Baltkrievijā. Lukašenko birokrātija ies kopā ar Lukašenko “līdz galam”. Izplatīts ir vērtējums, ka vidējā un augstākā posma ierēdņiem vislabākā tomēr ir viņu pašu “stabilitāte”, tāpēc viņi arī ir “uzticīgi” Lukašenko. Cits jautājums,- vai tas esot “patiesi/no sirds”? Viena no atbildēm ir, ja situācija mainīsies, tad daļa no šiem ierēdņiem var ātri kļūt par Lukašenko lielākajiem kritiķiem.

Analītiķu skatījumā Lukašenko nekad neatteiksies no varas, varot būt vairāki (pieci) varianti. – 1. Vēlēšanu falsifikācija un atkal prezidents (galvenais variants). 2. Vistautas sapulces priekšnieks, bet patur kontroli pār “silovikiem” (drošības struktūrām). 3. Reizē  vistautas sapulces priekšnieks un prezidents. 4. Ieliek tronī savu dēlu Viktoru Lukašenko. 5.”Siloviki” nodos Lukašenko, ja būšot Starptautiskās krimināltiesas Lukašenko aresta orderis. Analītiķi spriež arī par iespējamām  režīma izmaiņām, ja Lukašenko “fiziski” aiziet. Tās nebūšot ātras demokrātiskas izmaiņas, bet atkāpšanās no Lukašenko  “zvērīguma” notikšot. Tās nebūšot arī ātras “ģeopolitiskā vektora” maiņas. Jebkurā variantā pat Lukašenko “ielikteņi” (pat ar Lukašenko uzvārdu) vēlēšoties iziet no “toksiskā stāvokļa”, kādā ir Lukašenko. Diezgan plaši analītiskajās un diplomātiskajās aprindās tiek piedāvāti un apspriesti dažādi iespējamie Baltkrievijas politiskā režīma attīstības scenāriji. Labi ir zināms S.Cihanovskas ofisa, apvienotā pārejas kabineta un Koordinācijas padomes izstrādātais iespējamo Baltkrievijas  attīstības scenāriju klāsts. Tas iekļauj četrus variantus. 1. Pārmaiņas sarunu starp demokrātiskajiem spēkiem un Lukašenko režīma nomenklatūras pārstāvjiem (“apaļais galds”) rezultātā. 2. Izmaiņas iekšējā sabiedrības spiediena rezultātā. 3. Režīma pakāpeniska transformācija. 4. Pārmaiņas ārējā spiediena rezultātā. Analītiķu piedāvātie scenāriji pamatā ir variācijas par šo četru variantu klāstu. Tiek iezīmēti arī “plašākie” scenāriju varianti. – 1. Lukašenko režīmu nomaina demokrātiskie spēki. 2. Lukašenko paliek savā postenī vai Lukašenko režīma tipa sistēma saglabājas. 3. Kaut kas vidējs, amorfs. Tiek atzīmēts, ka Lukašenko neatkārtošot Nazarbajeva “pārejas modeli”. Lukašenko turpinās represijas, jo Lukašenko režīma “derīguma termiņš” esot vienlīdzīgs ar Lukašenko Dzīves garumu/ilgumu. Nākošais vēstures posms pēc Lukašenko aiziešanas nenozīmējot automātisku demokrātijas atnākšanu. Jautājums esot, kādā stāvoklī tad būs Krievija?

Latvija konsekventi turpina iestāties par spiediena palielināšanu uz Lukašenko režīmu. Principā Latvijas nostāja balstās uz Eiropadomes 2020. gada oktobra secinājumiem par Baltkrieviju. Latvijas Ārlietu ministrija pasvītro, ka Baltkrievija joprojām turpina atbalstīt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un īsteno nekonvencionālus draudus uz Eiropas Savienības un NATO ārējām robežām. Baltkrievijas cietumos joprojām atrodas vairāk nekā 1100 politieslodzīto. Tāpat saziņā ar ASV Latvija ir paudusi stingru viedokli, ka sektorālo sankciju vājināšana pret Baltkrieviju bez fundamentālām izmaiņām Lukašenko režīma uzvedībā nav pieņemama. (skat. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.06.2025-vai-ostas-atvers-baltkrievijas-kravam-latvijas-arlietu-ministrija-noraidosa.a604454/). Attiecībā uz politieslodzīto atbrīvošanu kā valsts, kas balstīta uz Eiropas demokrātiskajām vērtībām, Latvija ir konsekventa un nelokāma: visi politieslodzītie Baltkrievijā ir jāatbrīvo nekavējoties un bez nosacījumiem. (skat. https://belarusnetwork.org/wp-content/uploads/2025/09/FINAL_WEB_SEMANIS_16_09.pdf)

-Baltkrievijas vadība jūs, kā vēstnieku, izraidīja no Baltkrievijas savas valsts 2021gadā. Kāds bija tam pamatojums?

Latvijas un Baltkrievijas divpusējās politiskās un diplomātiskās attiecības 2021. gada 24. maijā iegāja “ļoti sliktu” attiecību fāzē. 24. maija vakarā Baltkrievijas ārlietu ministrs man personīgi paziņoja, ka Latvijas vēstniecības Minskā personālam, izņemot lietvedi administratīvajā darbā, ir jāatstāj Minska. Tiešais iemesls Baltkrievijas vadības lēmumam bija Baltkrievijas oficiālā valsts karoga nomaiņa ar vēsturisko Baltkrievijas baltsarkano karogu Rīgas centrā 24. maijā pasaules hokeja čempionāta laikā. No Latvijas puses karogu nomaiņa bija skaidrs un stingrs politiskais signāls Lukašenko režīmam, ka Latvijai un Eiropas Savienībai kopumā nav pieņemama valsts terorisma līmenī veiktā Ryanair lidmašīnas piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. Plašākā izpratnē karoga nomaiņa uzsvēra, ka Latvijai principiāli nav pieņemams Lukašenko represīvais un noziedzīgais režīms. 24. maija vakarā, atbildot uz Baltkrievijas puses rīcību, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A.Pelšs izsauca uz Ārlietu ministriju Baltkrievijas  vēstniecības Rīgā pilnvaroto lietvedi a.i. un informēja viņu, ka Baltkrievijas vēstniecības Rīgā personālam, izņemot lietvedi administratīvajos jautājumos, jāatstāj Latviju līdz attiecību normalizācijai. Abu valstu vēstniecību darbs galvaspilsētās, faktiski, tika paralizēts. Šo vēstniecību personāls, izņemot lietvežus administratīvajā darbā, savu darbu izbeidza un atstāja Minsku un Rīgu. Latvijas vēstniecības darbinieki savu darbu turpināja Ārlietu ministrijā. Konsulāti Vitebskā un Daugavpilī darbu turpināja. Vienlaikus jāatzīmē, ka formulējumi Minskā un Rīgā bija “jāatstāj valsti”, respektīvi tas nebija “non grata” pasludināšana Latvijas un Baltkrievijas diplomātiem. Rīgā es joprojām biju Latvijas vēstnieks Baltkrievijā, bet ar rezidenci Rīgā. Atbilstoši normatīvajam regulējumam dienesta pensijā es devos 2024. gada vasarā. Atgriežoties pie 2021.gada “pagrieziena punktu”, vienlaikus jānorāda, ka attiecības bija sliktā stāvoklī jau kopš 2020. gada vidus. Latvija aktīvi un konsekventi pauda savu nostāju attiecībā uz Baltkrievijas  autoritārā režīma represijām un vardarbību pret savu tautu. Principiālās Latvijas ārpolitiskās nostādnes attiecībās ar Baltkrieviju  sniedza ārlietu ministrs E.Rinkēvičs savā ziņojumā Saeimai 2021. gada 28. janvārī. Kopā ar Poliju, pārējām Baltijas valstīm, Latvija intensīvi strādāja pie sankciju sagatavošanas un ieviešanas pret Baltkrievijas autoritāro režīmu. Stingra un aktīva bija Latvijas nostāja ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās sakarā ar norisēm Baltkrievijā. Latvijas valdība konsekventi aizstāvēja savu pozīciju Starptautiskajā hokeja federācijā, un jau 2020. gada otrajā pusē atteicās no pasaules hokeja čempionāta organizācijas kopā ar Baltkrieviju. Vienlaicīgi tika mobilizēts atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, īpaši iestājoties par mediju un žurnālistu tiesībām. Solidaritātes ar Baltkrieviju dienā Baltijas valstu ārlietu ministri publicēja kopēju paziņojumu. Latvija kategoriski nosodīja Baltkrievijas varasiestāžu īstenotās represijas pret Baltkrievijā dzīvojošās poļu mazākumtautības organizāciju aktīvistiem un atbalstīja starptautisko nevalstisko organizāciju platformas cilvēktiesību pārkāpumu Baltkrievijā dokumentēšanai. Attīstības sadarbības programmu ietvaros Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam toreiz tika piešķirti 120 000 eiro. Represijās cietušajiem Baltkrievijas pilsoņiem tika sniegta veselības, psiholoģiskā, juridiskā un cita palīdzība. Sniedzot palīdzību Baltkrievijas augstskolu studentiem un pasniedzējiem, it īpaši sevi parādīja Vidzemes augstskola.

-Vai Latvijai un Baltkrievijai vairs nav diplomātiskās attiecības?

Latvijai un Baltkrievijai ir diplomātiskās attiecības, tāpat kā visām Eiropas Savienības  un citām  Rietumu demokrātijas valstīm. Arī Ukrainai ir diplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju. Kā jau tika atzīmēts, Latvijai ir vēstniecība Minskā un konsulāts Vitebskā. Baltkrievijai – attiecīgi Rīgā un Daugavpilī.

Divu Baltkrieviju eksistence rada specifisku situāciju. Principā, Rietumu demokrātiskās zemes balstās uz nostāju, ka Baltkrievija būs neatkarīga, brīva, demokrātiska un eiropeiska valsts. Tāpēc nedrīkst nodot Baltkrievijas tautu un bēgt prom no Minskas. Ar savu klātbūtni ir jāuztur atbalsta ziņa Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jābūt lietas kursā, kas notiek Baltkrievijā, jāpauž sava pozīcija. Ja demokrātisko zemju vēstniecības dosies prom, tas nozīmētu, ka Baltkrievija vairs nav neatkarīga zeme, bet ir viens no Krievijas apgabaliem. Vienlaicīgi ir jāatbalsta demokrātiskie spēki, kuri pamatā atrodas emigrācijā.

Visas Rietumu demokrātisko valstu vēstniecības, kuras bija Minskā pirms 2020. gada, arī šodien ir Minskā, un neviena neplāno doties prom. Cits jautājums ir par pārstāvniecības līmeņiem Minskā. Tā Eiropas Savienības valstu vēstniecības un Eiropas Savienības delegāciju Minskā vada pilnvarotie lietveži, izņemot Ungāriju un Slovākiju, kurām ir vēstnieki Minskā. Latvijas vēstniecību Minskā vada augsta līmeņa administratīvā lietvede; attiecīgi Rīgā Baltkrievijas vēstniecību Rīgā vada administratīvais lietvedis, šajās vēstniecībās nav diplomātu.  Eiropas Savienība neakreditē  Baltkrievijas vēstniekus Eiropas Savienības valstīs un institūcijās, bet ir Baltkrievijas pilnvarotie lietveži. ASV pilnvarotais lietvedis “sedz” Baltkrieviju no Viļņas. ASV vēstniecības diplomāti strādā no Viļņas.

Interesanti, ka atsevišķām Eiropas Savienības valstīs tiek izveidots diplomātu amats, kas īpaši ir atbildīgs par darbu ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem. Manevra lauks un nosaukums šiem diplomātiem var būt dažāds. – Speciālie pārstāvji pie demokrātiskajiem spēkiem ir Polijai, Zviedrijai, Latvijai (vēstnieki ar rezidenci galvaspilsētās), Igaunijai (augsta ranga diplomāts ar rezidenci Viļņā). Īpašo uzdevumu vēstnieki Baltkrievijas jautājumos – Lietuvai, Francijai un Ukrainai (rezidē galvaspilsētās). Kontakta/fokusa punkti/diplomāti sakariem ar demokrātiskajiem spēkiem ir Ziemeļvalstu galvaspilsētās. ASV ir prezidenta Trampa speciālais pārstāvis Baltkrievijas jautājumos Dž.Kouls.

Eiropas Parlamenta svinīgajā sēdē 2025.g.23.oktobrī sveicot  Sjarheju Cihanouski un Svjatlanu Cihanousku Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: “Sjarhejs Cihanouskis un Svjatlana Cihanouska ir pierādījums tam, ka cīņa par brīvu un demokrātisku Baltkrieviju ir dzīva un spēcīga. Viņu klātbūtne Eiropas demokrātijas namā liecina, ka drosmi nevar apklusināt un cerību nevar ieslodzīt cietumā. Eiropas Parlaments atbalsta viņus un visus baltkrievus, kuri sapņo par brīvu un demokrātisku nākotni un cīnās par to. Saites, kas vieno mūs, eiropiešus, nevar saraut.” /www.lvportals.lv/

-Kā jūs vērtējat Cihovsku aktivitātes?

Baltkrievijas demokrātiskie spēki šodien ir vairāk nobrieduši. Svarīgs bija 2023. gada kongresa Varšavā “Jaunā Baltkrievija” paziņojums par Eiropas Savienības perspektīvu Baltkrievijai. Reizē tiek atzīts, ka baltkrievu Baltkrievijā un diasporas baltkrievu dienas kārtības tomēr atšķiras. Apvienojošais punkts ir ieinteresētība maksimālā mobilitātē, vīzu procedūru un robežas šķērsošanas vienkāršošana. Pārējais ir stipri atšķirīgs. Analītiķi atzīst, ka baltkrievi Baltkrievijā dzīvojot savu ekonomisko problēmu lokā. Diasporu savukārt vairāk interesējot legalizācijas, bērnu izglītības, kultūras identitātes jautājumi. Sekas tam ir, ka diasporas demokrātisko spēku saite ar Baltkrievijas  iedzīvotājiem kļūst vājāka. Demokrātiskajiem spēkiem nav spēcīgu ietekmes sviru uz situāciju Baltkrievijā, instrumenti ietekmei uz Lukašenko režīmu ir ļoti ierobežoti. Vienlaicīgi ir redzams, ka demokrātisko spēku  “diplomātiskai misijai” ir sasniegumi, tai izdodas noturēt Baltkrievijas jautājumu starptautiskajā dienas kārtībā. Opozīcija nostiprina saiknes ar Rietumiem. Šodien opozīcija ir vairāk vienota. Demokrātiskie spēki  ir konfigurēti ap S.Cihanousku un viņas ofisu, apvienoto pārejas kabinetu. Tā saucamā “Koordinācijas padome” pozicionē sevi kā “proto parlamentu”. Protams, ka demokrātisko spēku ietvarā notiek arī diskusijas, piemēram jautājumā  par dialogu ar Lukašenko režīma pārstāvjiem par politieslodzīto atbrīvošanu. Demokrātiskajiem spēkiem ir liela nozīme politiski ieslodzīto Baltkrievijā jautājuma risināšanā. Analītiķi norāda, ka ir noformējies arī “spēka lietošanas” spārns – Kaļinovska pulks. Kaļinovska pulks Kijevā organizēja konferenci, kurā pasludināja, ka Ukrainā tiekot dibināta Baltkrievijas “nacionālās atbrīvošanas spēku (balkrievu  brīvprātīgo  vienības, politiskās partijas un organizācijas) koordinācijas platforma”, lai īstenotu “Baltkrievijas atbrīvošanas stratēģiju”. Tomēr analītiķu skatījumā “spēka lietošanas” variants nav reālistisks. Svarīgu lomu baltkrievu apvienošanai emigrācijā spēlē neatkarīgie mediji – “informatīvais solidaritātes megafons”.

2025. gada 9. maijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A.Viļumsons Rīgā tikās ar S.Cihanousku. Tikšanās laikā valsts sekretārs atkārtoti apliecināja Latvijas atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem. Latvijas diplomātu aktīva iesaistīšanās demokrātisko valstu diplomātiskajā tīklā, īpaši Viļņā un Varšavā, ir nozīmīga. Svarīgs šī darba aspekts bija vēstnieces G.Pastores iecelšana par Latvijas pārstāvi pie Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem. Ārlietu ministrija īpašu uzmanību pievērš sadarbībai ar demokrātisko baltkrievu diasporas daļu Latvijā – Latvijas baltkrievu biedrību “Supolka”, Latvijas baltkrievu sieviešu organizāciju “Māra”, Latvijas baltkrievu kultūras biedrību “Svitanak” un Latvijas pilsoniskās sabiedrības atbalsta organizāciju Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem “FreeBelarus”. Svarīgu lomu Baltkrievijas demokrātisko spēku atbalsta sniegšanas procesā aktīvi un redzami spēlē L.Rasimas vadītā Saeimas Parlamentārā sadarbības grupa demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam.

-Septembra mēnesī notika Starptautiska konference par Baltkrieviju /2025.g. 11.–12. septembris/. Kādas jums ir svarīgākās atziņas pēc šī nozīmīgā notikuma, kurā piedalījāties arī jūs?

Šī gada 11. septembrī kopā ar īpašo uzdevumu vēstnieci, Latvijas pārstāvi pie Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem Guntu Pastori un Latvijas ārpolitikas institūta kolēģiem apmeklēju plašu starptautisku konferenci Viļņas universitātē “Baltkrievija un baltkrievi ģeopolitiskās nedrošības laikā: globālās uztveres un iekšzemes realitātes”. Konference bija piesātināta ar dziļiem un pārdomātiem referātiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības stratēģijas tālākai attīstībai. Konferenci ievadīja Lietuvas ārlietu ministra Ķ.Budrisa un Baltkrievijas demokrātisko spēku līderes S.Cihanouskas uzstāšanās. Lietuvas ārlietu ministrs norādīja, ka Lietuvas nostāja, attiecībā uz sankcijām pret Lukašenko režīmu, ir stingra un konsekventa – jāatbrīvo visi politieslodzītie Baltkrievijā. S. Cihanouska norādīja, ka demokrātiskie spēki aktīvi strādā, lai koptu baltkrievu nacionālo identitāti un kultūru, lai uzturētu Baltkrievijas jautājumu starptautiskajā dienas kārtībā. S.Cihanouska atzīmēja, ka nedrīkst pieļaut nogurumu demokrātiskajā kustībā. Ļoti redzama un spēcīga bija konferences sesija “Lukašenko režīma radītie drošības draudi: ko vajadzētu darīt”. Šo diskusiju veidoja Baltkrievijas pētnieku apvienība “Kaimiņu politikas Baltkrievijas pētniecības tīkls”, ko organizē partneru konsorcijs no Latvijas, Dānijas un Lietuvas. (https://belarusnetwork.org/). Diskusijā piedalījās Lietuvas, Ukrainas, Somijas un Čehijas analītiķi. To atklāja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Dr. K.Bukovskis un profesionāli moderēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes lektore B. Livdanska. Runātāji uzsvēra to, ka Eiropas Savienības politikai, iepretim Baltkrievijai, ir jābūt stingrai un principiālai. Tika atzīts, ka izmaiņas Baltkrievijā nevarēs sagaidīt, ja nebūs izmaiņas Krievijā.

-Latvijas—Baltkrievijas robeža ir 173 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža. Latvijas robežapsardzei pastiprināti jāsargā valsts no migrantu iekļūšanas, kas nāk no Baltkrievijas. Kā jūs to komentēsiet?

Baltkrievija izmanto migrantu instrumentalizāciju*, lai veiktu hibrīduzbrukumu pret kaimiņvalstīm. Jau vairāk nekā četrus gadus Latvija saskaras ar migrantu instrumentalizāciju gar Latvijas austrumu robežu, kuru veic Baltkrievija ar Krievijas atbalstu. Baltkrievijas varas iestādes palīdz trešo valstu pilsoņiem sasniegt Eiropas Savienības austrumu robežu un ar varu virza viņus pāri robežai uz Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijām, lai tie mēģinātu nelegāli šķērsot Baltkrievijas un Eiropas Savienības valstu robežu. Tikai šogad Latvijas robežsargi ir saskārušies ar aptuveni 11 074 mēģinājumiem nelegāli šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu — divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā kopumā. Latvijas iestādes reaģēja un reaģē uz hibrīduzbrukumu no Baltkrievijas, pilnībā ievērojot savas starptautiskās saistības. Turklāt Baltkrievijas iestādes veic plašu dezinformācijas kampaņu, cenšoties leģitimizēt migrantu instrumentalizāciju. Latvija, starptautiskajās organizācijās pastāvīgi pasvītro, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāreaģē uz to, ka Baltkrievijas iestādes ir izmantojušas nevainīgus un neaizsargātus cilvēkus politiska labuma gūšanai. Viņi ir kļuvuši par Lukašenko režīma brutalitātes un ļaunprātības upuriem un izmantoti kā marionetes politiski motivētām darbībām. Starptautiska un reģionāla koordinācija šo jautājumu risināšanā joprojām ir ļoti svarīga. Vienlaikus Latvijas valdība veic pasākumus, lai novērstu šīs apzināti izraisītās migrācijas krīzes tālāku eskalāciju. – Tiek stiprināta mūsu ārējā robeža. Valdība ir pagarinājusi ārkārtas situāciju pierobežas rajonos. Tiek izbūvēta moderna robežas infrastruktūra. 2023. gada 19. septembrī valdība apturēja Silenes robežšķērsošanas punkta darbību. Tas bija saistīts ar straujo nelegālo robežšķērsošanas mēģinājumu skaita pieaugumu un nepieciešamību pēc resursiem uz zaļās robežas. Robežšķērsošanas punkts Pāternieki un dzelzceļa robežšķērsošanas punkts Indra darbojas. Tiek padziļināta divpusējā un daudzpusējā sadarbība spriedzes situācijās uz robežas.

-Vai ir zināms, kas ir tie Latvijas valsts piederīgie, kas joprojām ceļo uz Baltkrieviju?

Šī gada 3. novembrī Baltkrievijas robežas komiteja informēja, ka kopš 2022. gada 15. aprīļa, izmantojot bezvīzu režīmu iebraukšanai Baltkrievijā, ko Lukašenko režīms bija ieviesis Latvijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotājiem, Baltkrieviju ir apmeklējuši 394,668 Latvijas iedzīvotāji. Reizē ir labi zināms, ka Latvijas Ārlietu ministrija rekomendē Latvijas valsts piederīgajiem neapmeklēt Baltkrieviju. Ceļojumu brīdinājums norāda: “Ņemot vērā Baltkrievijas teritorijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamiem drošības riskiem un šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, stingri aicinām neceļot uz Baltkrieviju un Baltkrievijā esošos Latvijas valsts piederīgos pamest valsti” (skat. https://www.mfa.gov.lv/lv/baltkrievija-celojumu-bridinajumi).

Tādejādi jautājums par Latvijas valsts piederīgo braucieniem uz Baltkrieviju ir aktuāls un jūtīgs. Manā rīcībā nav statistiskas analīzes par šo ceļotāju kategorijām un to skaitlisko izkārtojumu. Bet kopumā ir zināms, ka Baltkrieviju apmeklē tie Latvijas valsts piederīgie, kam Baltkrievijā ir radinieki. Tas ir dabiski un saprotami. Daļa no ceļotājiem dodas tūrisma braucienos uz Baltkrieviju. Tāpat ir zināms, ka uz Baltkrieviju dodas Latvijas iedzīvotāji, kuri vēlas izmantot medicīniskos pakalpojumus Baltkrievijā, piemēram, sanatorijas. Vienmēr jāatceras, ka pierobežas iedzīvotājiem laika gaitā ir izveidojušies sakari ar Baltkrievijas pierobežas iedzīvotājiem. Braucieni tiek izmatoti arī, lai lētāk iegādātos atsevišķas preces. Nav noslēpums, ka atsevišķi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir nostalģija pēc padomju laikiem, dodas uz Baltkrieviju, lai piedalītos dažādos pasākumos, kuri simbolizē PSRS, vai vienkārši izjustu “padomisko atmosfēru”. Šajā tematiskajā lokā ievērības cienīga ir Latvijas žurnālistes Vladislavas Romānovas pētnieciskā dokumentāla filma “Kur ir robeža?”.

Jāņem vērā, ka Ministru kabinets 7. oktobrī nolēma liegt pārvadātājiem veikt starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, šķērsojot Latvijas un Baltkrievijas, kā arī Latvijas un Krievijas robežas.  Satiksmes ministrijā (SM) informēja, ka neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem plūsmas pieaugums, transportlīdzekļu rindas uz autoceļiem Latvijas pierobežā un ar to saistītie drošības riski, tostarp nelegālās imigrācijas draudi, rada nepieciešamību noteikt ierobežojumus starptautisko neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem veikšanai, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās.

-Kā jūs šobrīd vērtējat Baltkrievijas situāciju, pēc tam, kad pieņemta 19.sankciju pakete?

Eiropas Savienība ir paplašinājusi sankcijas pret Baltkrievijas režīmu “ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un tās iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu”. Jaunās Eiropas Savienības sankcijas ir vērstas pret trim Baltkrievijas uzņēmumiem un divām personām: Horizont Holding;  pētniecības un attīstības unitāro uzņēmumu “Horizont Institute of Digital Television”; AS “Hologrāfiskā rūpniecība”; Iļju Ikanu, koncerna “Belneftekhim” priekšsēdētāju; Juriju Predko, AS “Horizont Holding Management Company” ģenerāldirektoru. Turklāt Eiropas Savienības jaunajā 19. sankciju paketē pret Krieviju, par tās agresiju pret Ukrainu, ir iekļautas trīs Baltkrievijas bankas, kuras ir Krievijas banku filiāles: Alfa-Bank, VTB Bank un Sber Bank. Ierobežojumi pret tām stāsies spēkā 2. decembrī. Šīs sankcijas ietekmēs Baltkrievijas finansiālās attiecības ar Eiropas Savienību, naudas pārvedumus uz Eiropas Savienību utml. Acīmredzot, tas iekļaus arī SWIFT apstādināšanu šīm bankām. Četras Baltkrievijas bankas ir jau zem Eiropas Savienības sankcijām – Belinvestbank; Belaagroprombank; Dobra bit un Attīstības banka. Kopumā, kā atzīmē analītiķi, ap 70-80% no sankcionētajām baltkrievu kompānijām, bankām, fiziskajām personām vienā vai otrā veidā ir saistītas ar Krievijas struktūrām. Piemēram, tās strādā Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām, palīdz sankciju apiešanā utml. Šajā ziņā ir saredzama Baltkrievijas līdzdalība Krievijas agresijā Ukrainā, un reizē – Baltkrievijas atkarība no Krievijas. Politiskā izpratnē Baltkrievijas iekļaušanā  19. sankciju paketē signalizē, ka Eiropas Savienība ir konsekventa savā sankciju politikā, neapstādina tās. Faktiski, Eiropas Savienība šajā ziņā saredz Baltkrieviju kā daļu no Krievijas. 

-Sirsnīgi pateicos Einaram un Tatjanai Semaņiem par sadarbību un atbalstu materiāla tapšanā speciāli www.siguldasnovadnieks.lv

Jautājumus sagatavoja Ināra Miškina

*Migrantu instrumentalizācija valstu politiskiem mērķiem ir salīdzinoši nesena un īpaši nežēlīga hibrīddraudu forma, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un galvenās valstu institūcijas, kā arī radīt ilgstošu humanitāru, politisku un ekonomisku krīzi un drošības apdraudējumu. Pašreizējās Lukašenko režīma un tā atbalstītāju darbības ir skaidrs migrantu instrumentalizācijas piemērs, ko ES stingri nosoda visaugstākajā līmenī. No www.tapportals.lv