Rubrikā “Mums jautā”

Siguldas novadnieka lasītāji rubrikā “Mums jautā” vēlas uzzināt atbildes uz vairākiem jautājumiem ticības skatījumā. Kāpēc?- skaidrojot to, ka Eiropas Savienība dibināta balstoties uz kristīgajām vērtībām.

Interesējošie jautājumi:

1. Baznīca 1.novembrī svin Visu Svēto dienu. Kāda tai ir kristīgā nozīme?

2. Kad rudenī sākas mirušo piemiņas laiks? Un kas šajā laikā būtu jādara, atceroties aizgājušos tuviniekus?

3. Kas jums ir sakāms par veikalos masveidā iegādājamajām maskām un atribūtiem jaunieviestās helovīnu tradīcijas svinēšanai?

Aicinājām Siguldas katoļu baznīcas prāvestu Elvi Rudoviču /studējis Elkas Garīgajā seminārā Polijā, morālteoloģiju – Ļubļanas Katoļu Universitātē Polijā/ atbildēt uz minētajiem jautājumiem:

• Baznīca 1.novembrī svin Visu Svēto dienu. Kāda tai ir kristīgā nozīme?

Paldies par jautājumiem! 1. novembrī baznīcā svinam Visu Svēto dienu. Var rasties jautājums, kas tad ir svētie un kas ir svētums kā tāds? Tie ir labi jautājumi, īpaši cilvēkiem, kas savu dzīvi saista ar ticību Dievam. Svētuma jēdziens dažādās interpretācijās ir sastopams visās reliģijās – tas var būt saistīts ar dievišķās pasaules uztveri, zināmu noslēpumainību, varenību, nepieejamību, salīdzinājumā ar šīs zemes dzīvi, cilvēkus ar zināmu morālo pilnību un garīgo briedumu vai īpašām pārdabiskām spējām. Parasti asociējas ar Dievu (dieviem – ne monoteistiskās* reliģijās), ar pārdabiskiem spēkiem, ar kaut ko tādu, kas nav no šīs pasaules. Un daļēji tā arī ir. Tātad tādā vispārējā nozīmē mēs svētumu varam definēt, kā atdalīšanos no kaut kā (piem., pasaules) un saistīšanos ar kaut ko (kādai reliģiskai kustībai, kopienai) vai veltīšanos kaut kam (piem., Dievam)

 No kristīgās izpratnes svētums (ebr. Kadoš; gr.- hagios; lat. Sanctus – svēts)  viennozīmīgi saistās ar Transcendento jeb  Dievu (attiecības ar Dievu lūgšanā, paļāvībā, mīlestībā) un tā praktiskā puse attiecībās ar cilvēkiem. Jau Svētajos Rakstos Vecajā Derībā Dievs pats sevi atklāj kā svētu un tā ir Viņa galvenā īpašība. Tajā pašā laikā Dievs sevi atklāj kā svētuma avotu tautai, cilvēkiem – “Esiet svēti, jo Es esmu svēts – Kungs, jūsu Dievs” (Lev 19,2). Pravietis Isajs pasludinās, ka Dievs ir “Svēts, svēts, svēts” (sal. Is 6, 3), apustulis Pāvils rakstīja, ka “Dievs mūs nav aicinājis nešķīstībai, bet gan svētumam” (1 Tes 4, 7) ). Tātad svētums ir cieši saistīts ar dzīvi Dievā, ar viņa likumu jeb baušļu pildīšanu un taisnīgu rīcību attiecībās ar līdzcilvēkiem. Evaņģēlijā Kungs Jēzus pie tā pieliks klāt prasību būt pilnīgiem mīlestībā – praktizēt žēlsirdību un piedošanu (īpaši ienaidniekiem) – “Esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs” (Mt 5, 48) vai “Esiet žēlsirdīgi, jo jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs” (Lk 6, 36) un visbeidzot: “Palieciet Manā mīlestībā” (Jņ 15, 9),  jo “pēc tā jūs visi pazīs, ka esat Mani mācekļi, ja jūs mīlēsiet vien otru” (Jņ 13, 35).

Ko varam secināt? Svētums ir ļoti praktisks, ikdienišķs un tiek parādīts ikdienas rīcībā un protams nevar būt atrauts no Dieva. Uz to ir aicināts ikviens, varētu pat sacīt, ka svētums ir obligāta prasība, jeb kā teica Sv. Maksimiliāns Kolbe: ”Svētums nav greznība, bet pienākums”.

Kas ir svētie? Pirmkārt, tie, kas izpildīja savā dzīvē visu augstāk minēto – arī mēs varam tādi būt! Otrkārt, tie bija cilvēki ar īpašu Dieva aicinājumu un Dieva dotām harizmām jeb spējām, dāvanām, kas dzīvoja un darbojās savā laikā, vietā un konkrētos vēsturiskajos apstākļos. Treškārt, tie ir cilvēki (ar visām savām vājībām un nepilnībām), kas ar savu dzīvi un darbiem liecināja par mīlestību uz Dievu (apliecinātāji, mocekļi, ģimenes cilvēki, bīskapi, priesteri un klostera brāļi un māsas). Tātad Kristus bija viņu svētuma avots un aicinājuma devējs. Un daudzus no viņiem Baznīca īpaši izceļ, pasludinot par svētajiem (piešķirot tiem altāra godu), kurus ticīgie apbrīno, godina un mīl un, no kuriem ticīgie lūdz aizbildniecību un aizstāvību, ko saucam par svēto sadraudzību. Tā nav svēto pielūgsme! Pielūgsme ir tikai Dievam, kura žēlastības darbus mēs vainagojam Viņa svēto dzīvēs un darbos.

Bīskaps Boļeslavs Sloskāns ceļā uz pasludināšanu par svēto

2000. gadā Latvijā tika uzsākts beatifikācijas process, lai Baznīca atzītu bīskapu Boļeslavu Sloskānu (1893-1981) par svētu. 2004. gada 20. decembrī ar pāvesta Jāņa Pāvila II izsludināto dekrētu par bīskapa Boļeslava Sloskāna tikumu varonību. Tikumības varonība nozīmē, ka Baznīca novērtē Dieva kalpa Sloskāna dzīves izcilību un uzskata to par sekošanas cienīgu. Tas ir pirmais posms ceļā uz bīskapa B.Sloskāna pasludināšanu par svētu.

2023.gada maijā Vatikānā tika demonstrēta dokumentālā filma par B.Sloskānu ar nosaukumu “Bīskaps pēc Dieva sirds”. To noskatījās arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, viņš norādīja, ka mūsdienu pasaulē, kurā miers ir aizvien mazāk un mazāk pašsaprotams, mums ir vajadzīga cerība. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas iestājas par to, kas šajā pasaulē ir pareizs un labs. Tāds bija bīskaps Boļeslavs Sloskāns. Viņa dzīve līdzinājās latviešu tautas liktenim – atzina prezidents. Runa ir par izdzīvošanu vissmagākajos apstākļos. “Bīskaps pārdzīvoja ieslodzījumu un izsūtījumu uz Sibīriju, taču saglabāja gara brīvību, izstaroja mieru un mācēja mīlēt katru cilvēku, tai skaitā, savus ienaidniekus. Viņa pazemīgās personības varonīgais piemērs kalpo kā morāla iedvesma cilvēkiem Latvijā, Baltkrievijā, Beļģijā, citur Eiropā un pat Krievijā. Mēs godinām viņa pārbaudījumu un ciešanu pilno dzīvi, ko attiecīgi atspoguļo viņa moto “Hostia pro fratribus” (Upuris par brāļiem)”, sacīja prezidents Rinkēvičs, aicinot visus klātesošos labāk iepazīt bīskapa dzīvi.

Bīskapa vārdā nosaukta Boļeslava Sloskāna iela Rīgā, Torņakalnā pie Rīgas Katoļu ģimnāzijas.

www.katedrale.lv www.vaticannews.va/lv

Latvijā ir uzsākts darbs beatifikācijas procesa veicināšanai arī priesterim un moceklim Vladislavam Litauniekam (1909-1941). Iniciatīvas grupa ir pārliecināta, ka ir svarīgi, lai Latvijai būtu svētais priesteris Vladislavs Litaunieks. www.litaunieks.lv

• Kad rudenī sākas mirušo piemiņas laiks? Un kas šajā laikā būtu jādara, atceroties aizgājušos tuviniekiem?

Mirušo piemiņas laiks tieši sākas ar Visu svēto dienu 1. novembrī un parasti ilgst (katoļu baznīcā mirušo piemiņas oktāvas** laiks ir 8 dienas) dažādās formās un tradīcijās visu novembri. Kāpēc tas saistīts ar Visu Svēto dienu? Svēto sadraudzība ietver sevī ne tikai Svēto dzīves liecības apbrīnošanu, popularitāti tautā un viņu tikumu atdarināšanu, bet svēto sadraudzībā ir iekļauti mūsu mirušie – tie, kas ir saņēmuši pestīšanu un tagad kopā ar Dievu un visiem svētajiem priecājas debesu godībā. No katoliskās Baznīcas mācības puses mēs vēl skatāmies uz to mirušo pusi, kas vēl gaida savu pestīšanu un iziet “attīrīšanās” ceļu,- tāpēc ir svarīga mūsu lūgšana.

Kas būtu jādara šajā laikā? Sakopjam kapu kopiņas,- nogrābjam lapas, apsedzam kapu kopiņas ziemai, kas jāapsedz, un aizdedzam sveces. Un pats galvenais – tā ir mūsu piemiņa un lūgšanas – Vasarā bija kapusvētku laiks, rudenī – svecīšu vakari. Kāds šajā laikā vēlreiz dosies uz kapsētu, kāds arī ies uz baznīcu, lai lūgtos kopā ar citiem ticīgajiem un piedalītos dievkalpojumos un aizlūgumos. Lai kā arī mēs nesvinētu šīs dienas, svarīga ir dzīva piemiņa par mūsu mirušajiem un mūsu rūpes par viņu pestīšanu jeb mūžīgo dzīvi. Tāpēc arī lūdzam un lūgsim: “Mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs! Lai viņiem atspīd Tava mūžīgā gaisma!”

• Kas jums ir sakāms par veikalos masveidā iegādājamajām maskām un atribūtiem jaunieviestās helovīnu tradīcijas svinēšanai?

Ar Helovīnu svinēšanu vēstures gaitā ir radies liels pārpratums. Saistībā ar to, ka tas tiek svinēts 31.oktobrī, tātad Visu Svēto dienas priekšvakarā, ir izveidojies mīts, ka helovīnam ir kāda saistība ar svētajiem, dažviet pat ar kristietību. Tā ir diezgan liela kļūda, jo pēc būtības tas ir pagānisms un ar kristietību tam nav nekāda sakara. Tas radās Amerikas Savienotajās Valstīs un pirmsākumos asociējās ar Visu Svēto vigīliju (iepriekšējās dienas vakars)– angļu valodas “AllHallows’ Eve”. Šo svētku izcelšanās avoti līdz galam nav zināmi. Pastāv teorija, ka Halloween iedvesmojies vai no romiešu senās dievietes Pomonas godināšanas, kas svinēja ražas svētkus, vai visticamāk tie ir cēlušies no ķeltu svētkiem, kuros tika pavadīts rudens un sagaidīta ziema ar ugunskuriem, upuriem, dejām un nāves dieva Sumhain pielūgšanu un mirušo godināšanu. Svētki parasti tika svinēti dažādās briesmoņu maskās, lai aizbaidītu ļaunos garus. Tātad pēc būtības helovīnam nav nekāda sakara ar kristīgo vēsti un vēl jo vairāk ar svētajiem. Es pat loģisku skaidrojumu neredzu tam, kā briesmoņu, dēmonu maskas un ķirbja galvas varētu kaut kā reprezentēt svētos.

Vai kristieties drīkst svinēt Halloween? Nedrīkst un nevajadzētu! Tie nepārstāv nekādas kristīgās vērtības un būtībā ir nāves kultūras, dēmonu un okultisma tēlu popularizēšana. Tas nav tikai mans, bet arī Katoļu Baznīcas viedoklis, ja reiz katoļu garīdzniekam tiek jautāts. Vēl bīstamība pastāv tajā, ka bieži helovīns (dažās aprindās) tiek saistīts ar pat bieži “nevainīgiem” okultiskiem rituāliem, maģiju, dēmonu godināšanu vai garu izsaukšanu, tāpēc egzorcisti*** brīdina, ka pat nezināšana un it kā “nevainīgas” spēles var novest pie reāliem apsēstības gadījumiem vai pat psiholoģiska rakstura problēmām (trauksmēm, mānijas, briesmīgiem sapņiem utml.). Protams, mūsdienās helovīns arvien vairāk zaudē savus “reliģiskos” motīvus, lai kādi tie arī nebūtu, un ir kļuvis vairāk komercializēts un saistās ar dažādām masku ballēm, atrakcijām bērniem. Varbūt tieši tāpēc ir tik populārs.

Lasītāju jautājumus apkopoja Ināra Miškina

*monoteisms – religijas, kas atzīt viena Dieva pielūgmi: jūdaisms, kristietība, islāms.

**oktāva – laiks kristīgā tradicijā, kad tiek pagarinātas svinības vai svētki 8 dienas. Piem., Katoļu Baznīcā 1.-8. novembris -lūšanu oktāva par mirušajiem, Ziemassvētku oktāva- no 25. decembra līdz 1. Janvārim; Lieldienu oktāva – no Lieldienu svētdienas līdz Žēlsirdības (baltajai) svētdienai.

*** Egzorcists – Katoļu Baznīcā tas ir garīdznieks (priesteris), kas ar bīskapa nozīmējumu veic atbrīvošanas kalpojumu cilvēkiem, kas cieš no okultisko, maģijas vai dēmonisko spēku ietekmes (apmātība, apsēstība utt.)