Dzīves sniegtās iespējas ir jāpieņem!

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs, inženierzinātņu doktors un sertificēts būvinženieris Raimonds Eizenšmits savā darbā ir saņēmis daudz un dažādus pagodinājumus. Intervijā saruna par būvniecību, par personību, par Būvinženieru savienību. R.Eizenšmits sevi lielā mērā pozicionē kā siguldietis, lai gan ilgus gadus dzīvo Rīgā.

-Latvijas Būvinženieru savienībā

Būvinženieru savienībā esmu no pašiem tās atjaunošanas pirmsākumiem. Piedalījos dibināšanas kongresa visās sagatavošanās sapulcēs, biju mandātu komisijas priekšsēdētājs pirmajā kongresā 1989.gada maijā. Kongresā vēlēja valdi, mani arī izvirzīja, bet toreiz atteicos, jo tai laikā biju Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātes dekāns un darba tiešām bija daudz. Kopš 1994.gada esmu Būvinženieru savienības valdē, kopš 1997. gada – valdes priekšsēdētāja vietnieks un nu jau piekto gadu valdes priekšsēdētājs.

-Būvinženiera Raimonda veidošanās

Esmu dzimis Ērgļos, kur dzīvoju līdz skolas gaitu sākumam. Mainoties tēva darbam, devāmies dzīvot uz Valmieru, pēc gada tēva draugi pierunāja viņu ar ģimeni doties uz Siguldu. Jāsaka, ka joprojām man daudzas darbības saistītas ar Siguldu, arī mūzikas jomā. Lai gan jau 40 gadus dzīvoju Rīgā, daudzi joprojām domā, ka esmu siguldietis.

Skolas laikā mans tēvs strādāja Silciemā par dzelzbetona rūpnīcas direktoru. Mācoties vidusskolā, divas vasaras strādāju minētajā rūpnīcā, piedalījos aku grodu gatavošanā un veicu dažādus citus darbus. Tā pamazām radās doma, ka es varētu studēt būvniecību. Viens no tiem argumentiem, kas lika nosliekties par labu būvniecības studijām, bija tas, ka tajā laikā visiem studentiem, kas dzīvoja ārpus Rīgas, bija paredzēta dzīves vieta kopmītnēs. Topošajiem būvinženieriem kopmītnes atradās Vaļņu ielā 30, pretī universālveikalam. Svarīgi bija arī tas, ka kopmītnei tuvu bija dzelceļa stacija, jo man katru nedēļu Siguldā bija estrādes orķestra, ko vadīja Jānis Raslavs, mēģinājumi. Otrs arguments, – celtnieki it kā varēja ātrāk tikt pie sava dzīvokļa. Tomēr sagadījās tā, ka es, pēc studiju beigšanas, paliku studēt aspirantūrā un vēlāk strādāt Būvkonstrukciju katedrā. Līdz ar to pie tā sauktā valsts dzīvokļa netiku. Vēlāk iegādājos kooperatīvo dzīvokli Purvciemā. Tā, ka bija gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli, kāpēc es kļuvu par būvinženieri.

-Studiju dzīves ritums    

Bija interesants laiks, arī tādēļ, ka studentu kopmītnes atradās Vecrīgā, kur pāri ielai pa diagonāli atradās universālveikals, kura 5.stāvā bija restorāns “Astorija”. Studenti tur reizēm mēdza aiziet. Tai pašā laikā darbojos tautas estrādes orķestrī “Sigulda”, kur es dziedāju un spēlēju ģitāru, katru trešdienu mums bija mēģinājumi. Sestdienās vai pat svētdienās mums bija koncerti, līdz ar to, kopmītnēs uzturējos diezgan epizodiski. Varbūt tāpēc daļa no studentu kopmītnes dzīves man pagāja secen.

Mazliet vēlāk biju arī krogus muzikants, spēlēju Siguldas restorānā “Gauja”. Repertuāru varējām brīvi izvēlēties un tas bija ļoti labi.

-Dekāna darbs

Pēc aspirantūras pabeigšanas paliku strādāt Politehniskā institūta  Būvkonstrukciju katedrā, uzrakstīju disertāciju un to aizstāvēju. Toreiz bija ļoti augstas prasības zinātņu kanditātu disertācijām, kas šodien tiek pielīdzinātas doktora disertācijām. Disertāciju aizstāvēju Kijevas Inženieru celtniecības institūtā. Būdams Būvkonstrukciju katedras mācību spēks studentiem pasniedzu ”Dzelzbetona konstrukciju” kursu. Pirmajos gados man vairāk ieplānoja lekcijas krievu plūsmas studentiem, tad pamazām, gadiem ejot, sāku pasniegt lekcijas, vadīt praktiskos darbus un kursa darbu projektus latviešu plūsmas studentiem.

-Disertācijas tēma aktuāla šodien

Manas disertācijas temats bija “Ar tērauda šķiedrām un kombinēti stiegrotu dzelzbetona siju deformācijas ilgstošā liecē”. Protams, disertācija bija jāraksta un jāaizstāv krievu valodā. Strādājot pie disertācijas pētīju materiāla – fibrobetona jeb šķiedrbetona īpašības, kurš tajā laikā bija jauns un maz pētīts, bet šodien tiek plaši pielietots.

Jāsaka gan, ka pirmās publikācijas par šķiedrbetonu un to, ka ar tērauda adatiņām var būtiski uzlabot betona plaisizturību, parādījās jau ap 1907. gadu. 

• Koka būvniecība Latvijā

Koks ir pateicīgs ar to, ka atšķirībā no dzelzbetona, ir atjaunojošs jeb mūžīgs resurss. Otrkārt, līmētās koka konstrukcijas ir ar augstu stiprību, tās neplaisā un to pielietošana būvēs ir drošāka. Virsvērtība –  koka mājā dzīvot un uzturēties ir patīkamāk. Domāju, ka nevienam nav jāstāsta, ka koka konstrukcijas ir labas un perspektīvas. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka par koka māju ir vairāk jārūpējas nekā, piemēram, par mūra konstrukciju māju.

• Dekāna darbs Politehniskajā institūtā

1986. gadā mani ievēlēja par RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes dekānu. 1990. gadā, kad Latvija jau bija atguvusi neatkarību, pie manis atnāca arhitektūras profesori ar domu, ka būtu labi atjaunot savulaik, vēl Latvijas universitātes laikos, bijušo Arhitektūras fakultāti. Tā kā bija pārmaiņu laiks, viņi uzskatīja, ka arhitekti ir pelnījuši savu fakultāti. Es piekritu šim ierosinājumam, līdz ar to atsevišķi tika izveidotas Arhitektūras fakultāte un  Celtniecības fakultāte. Es tiku ievēlēts par Celtniecības fakultātes dekānu, kur nostrādāju līdz 1993.gada beigām. Tad sākās lielas strukturālas un finansiālas pārmaiņas un mans studiju biedrs, kurš kā viens no pirmajiem bija atguvis sava vectēva mājas Rīgas centrā, un viņa  kolēģe uzaicināja mani kopīgi nodibināt būvfirmu.  Firmas nosaukums ir “PKE”, mēs bijām trīs dibinātāji Andris Pilvers – P (uzvārda pirmais burts), Anna Ķuzāne – K un Raimonds Eizenšmits – E. Joprojām esmu SIA “PKE” darbinieks.

-Praktiskā būvniecība

SIA “PKE” pamatdarbības ir būvniecība, projektu vadība, būvuzraudzība un ēku apsaimniekošana. Kopš 1994. gada strādājām gan Berga bazārā, gan Rūmenes muižā, gan vairākās daudzdzīvokļu mājās Rīgas centrā. Daudzos objektos esam strādājuši kopā ar arhitekti Zaigu Gaili, arī ar citiem labi zināmiem arhitektiem un būvprojektētājiem. 90. gadu vidus celtniecībā un ne tikai celtniecībā bija ļoti grūts, bet mēs to salīdzinoši viegli pārdzīvojām, jo bijām daļa no Berga bazāra komandas.

• Inženierkonsultanta pienākumi

Pie inžnierkonsultantiem un to pakalpojumu popularizēšanas  nonācu diezgan loģiski. Kad jau biju Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijā, ar mērķi paplašināt savas darbības ģeogrāfiju austrumu virzienā, ieradās jau 1913. gadā nodibinātās Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (saīsinājumā FIDIC) prezidents un izpilddirektors.  Viņi mūsu nozares profesionāļus iepazīstināja ar inženierkonsultantu pakalpojumiem un to lomu būvniecības procesā, kas Latvijā bija diezgan svešs temats. Tā laika Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzņēmās inciatīvu un 2003.gadā tika nodibināta Latvijas inženierkonsultantu asociācija (saīsinājumā LIKA). Mani tās biedri – dibinātāji ievēlēja par valdes priekšsēdētāju. 2004. gadā LIKA tika uzņemta FIDIC saimē, kurā pašlaik ietilpst vairāk nekā 100 valstu nacionālās inženierkonsultanu asociācijas. LIKA valdes priekšsēdētājs biju deviņus gadus. Šobrīd esmu LIKA goda biedrs un tas man ir liels pagodinājums.

• Būvinženieru savienībai šogad jau 101 gads

un 36 kopš tās darbības atjaunošanas. Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) ir dibināta 1924.gadā, bet 1940.gadā, pēc Latvijas okupācijas, tā savu darbību pārtrauca, un to atjaunoja tikai 1989.gadā. Pagājušajā gadā ar zinātniski praktisku konferenci un citiem pasākumiem atzīmējām LBS  100gadi.

Atskatoties vēsturē, var apbrīnot, ka Latvijas Būvinženieru savienība tika nodibināta piecus gadus pēc 1.Pasaules kara beigām. Lai gan Latvijā karš beidzās 1919.gadā, šur tur pat 1920.gadā vēl notika kaujas. Daudz bija sagrauts, tai skaitā Rīgā, bet atradās cilvēki, kas domāja par šādām organizācijām, kuru biedri varētu dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, izglītot pārējos. Kara laikā daudzi bēgļu gaitās bija devušies strādāt uz ārzemēm un tad atgriezās ar tur uzkrāto pieredzi, lai piedalītos Latvijas atjaunošanā. Būvinženieru savienības dibināšana un tās biedru aktīvā darbība bija ļoti nozīmīga Latvijas attīstībai.

  Kopš savas darbības atjaunošanas LBS ir daudz strādājusi pie dažādu nozares  jautājumu risināšanas, tostarp  būvniecības likumdošanas un normatīvās bāzes pilnveidošanas, profesionālās izglītības novērtēšanas un kvalitātes uzlabošanas, būvspeciālistu profesiju standartu izstrādes un viņu būvprakses uzraudzības, kā arī ārvalstu būvniecības sasniegumu  un pieredzes popularizēšanas Latvijā.

LBS un tās izdotais žurnāls „Būvinženieris” organizē nozares augstākā apbalvojuma „Būvindustrijas lielās balvas – pamatakmens” pasniegšanu labākajiem Latvijas būvspeciālistiem, kā arī piedalās “Gada labākā būve Latvijā” un “Energoefektīvākā ēka Latvijā“ konkursu organizēšanā.

 -Kalnu slēpošanas aizrautība

Kad pārcēlāmies uz dzīvi Siguldā, ar tēvu mēdzām izbraukt ar distanču slēpēm. Vienā tādā braucienā satikām Ziedoni Kordi, kas bija kalnu slēpošanas treneris Siguldā. Pēc tēva sarunas ar treneri Ziedoni Kordi, sāku trenēties pie viņa kalnu slēpošanā. Vairākus gadus biju pat iekļauts Latvijas jaunatnes izlasē, braucām arī uz Kaukāzu, lai piedalītos PSRS sacensībās. Kopš bērnu dienām esmu iemācījies labi slēpot, ko labprāt turpinu arī tagad gan Latvijā, gan Alpos.  

-Mūzikas pamati

Esmu divus gadus apmeklējis Siguldas mūzikas skolu, lai apgūtu klavierspēli. Tomēr iesāktās mācības pārtraucu, jo man īsti nepatika spēlēt etīdes un mūzikas teoriju īsti nesapratu. Izlaidu dažus gadus un Siguldas mūzikas skolā sāku mācīties spēlēt klarneti.  Kad guvu panākumus kalnu slēpošanā, arī to pārtraucu.  Tomēr biju uzkrājis nelielus pamatus, pieredzi mūzikā, kas ļāva iesaistīties dažādās aktivitātēs mūzikā. Kad mācījos11.klasē, pie manis atnāca klases biedrenes un aicināja kļūt par solistu izveidotajā meiteņu ansamblī. Piedāvājumam piekritu. Savukārt, beidzot Siguldas 1.vidusskolu, Siguldas estrādes orķestrī bija izsludināts solistu vokālistu konkurss. Pieteicās deviņi pretendenti, no kuriem izvēlējās mani. Siguldas orķestra vadītājs Jānis Raslavs man toreiz ieteica papildināt dziedāšanu ar ģitārspēli, ko daru vēl joprojām.

-Dziesmas un albumi

Kā mūziķis un solists esmu izdevis trīs savu dziesmu albumus. Pirmo albumu ar 13 dziesmām sarakstīju viena gada laikā, laikam manī bija sakrājusies ievērojama muzikālā pieredze. Otrais albums tapa jau trīs gadu laikā. Otrais albums klajā nāca 2012.gadā un tika nominēts Latvijas Mūzikas gada balvai Šlāgermūzikas nominācijā. Manas dziesmas ik pa laikam atskaņo Latvijas radio 2 programmās. Tās parādītas arī TV raidījumā “Latvijas Sirdsdziesma”. Savus albūmus nepārdodu, bet dāvinu draugiem. 

Manuprāt, lai uzrakstītu dziesmu ir jābūt labam dzejolim. Esmu lielā mērā pārliecināts, ka katrā dzejolī jau ir mūzika, dziesmas potenciāls. Katrs mūziķis, lasot dzejoli, to var izjust atšķirīgi, tāpēc ar vienu un to pašu dzejoli dažādi komponisti var uzrakstīt dziesmas dažādās noskaņās. 

   – Dzīves veids

Joprojām esmu kustīgs, slēpoju, braucu ar motociklu, reizēm uzdziedu gan viens, gan bigbenda “Sigulda“pavadījumā un spēlēju arī ģitāru. Vienmēr vienlaicīgi esmu nodarbojies ar vairākām lietām, hobijiem, kas ļauj sevi uzturēt labā formā. To novēlu arī citiem. Un vēl – dzīvē centieties attaisnot cerības, kādas liek uz jums citi, kā arī pildiet savus solījumus un apņemšanās.

-IEGŪSTI BALVU – RAIMONDA EIZENŠMITA DZIESMU ALBUMU

Atbildot uz uzstādīto jautājumu: “Kāpēc Latvijas Būvinženieru savienības darbība bija un ir ļoti nozīmīga?“

Atbildi iesūtiet e-pastā: info@siguldasnovadnieks.lv ar tēmu: VĒLOS RAIMONDA EIZENŠMITA DZIESMU ALBUMU.

SN redakcija sniegs atbildi uz šo e-pastu, paziņojot par konkursa rezultātiem.  Rūpīgam intervijas lasītājam atbildēt būs viegli. Lai veicas!

Pēc CMB inženieru studijas ieraksta “Personība būvniecībā- Raimonds Eizenšmits”,

sagatavoja un papildināja Ināra Miškina

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājam Raimondam Eizenšmitam 70 gadu jubilejā sveicieni un laba vēlējumi no tuvākajiem kolēģiem LBS birojā un Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijā (LBS BSSI).

Helēna Endriksone, LBS valdes priekšsēdētāja 1.vietniece:
Kāds gudrs vīrs reiz teica: „Nedrīkst bīties no iespējas. Ja tā pie tevis ir atnākusi, tad tam ir iemesls.” Tu pieņēmi iespēju vadīt Latvijas Būvinženieru savienību, biedrību ar lielu autoritāti un nozīmīgu vietu Latvijas būvniecības nozarē, un Tavs pirmais gads šai amatā pierāda, cik sekmīgi Tu to dari. Novēlu turpināt tādā pašā stilā, un lai Tev pietiek enerģijas šajā darbā!

Dace Paegle, LBS biroja vadītāja:
Ja man Raimonds būtu jāraksturo trim vārdiem, teiktu – profesionalitāte, inteliģence un mūzika. Novēlu, lai Raimonda tehniskās un mākslinieciskās puses sinerģija turpina radīt, vadīt un pārsteigt!

Ilmārs Leikums, LBS izpilddirektors:
Var tikai apbrīnot Raimonda daudzpusīgās intereses un nodarbes, konstruktīvā miera saglabāšanu, risinot problēmsituācijas, un inteliģenci.  Ļoti novērtēju, ka viņš turpina ražīgi strādāt un dalās savā pieredzē ar kolēģiem, partneriem. Lai Raimondam arī turpmāk ir gaišums sirdī, dzīvesprieks un laba veselība! Kā viņš dzied pats vienā no savām dziesmām, ...tāpēc atceries, dzīvi vada prieks, prieks, kuru gūsti aizrautīgi dzīvojot…

Arnolds Praņevskis, LBS BSSI galvenais speciālists sertifikācijas jautājumos:
Nemainies – vēl stiprāku spēku;
nemainies – labu veselību
nemainies – apskaužamas darbaspējas;
nemainies – savā labestībā un sirsnībā;
nemainies – paveic visu iecerēto!
Nemainies!

Uldis Andersons, LBS žurnāla Būvinženieris redaktors:
Augstus kalnus, gludus lielceļus un vienmēr skanīgu dziesmu sirdī! Lai ikdienas darba cēlienā pavada veiksme un lieliski kolēģi; lai spēks un stipra veselība jauniem sasniegumiem – gan ražīgi strādājot, gan aktīvi atpūšoties! Apaļajā gadadienā – vissirsnīgākie sveicieni no žurnāla Būvinženieris radošās komandas!

www.buvinzenierusavieniba.lv