Ziemassvētku stāsts

Šajā īpašajā laikā Grašu bērnu ciemata 28 bērni saņēma dāvanas, katram personalizēti veidotu grāmatiņu, kuras autors ir Aleksandrs Ablaževičs.  Grašu bērnu ciemata vadītāja Sandra Stade priecājās, ka bērni saņēmuši oriģinālu grāmatu ar stāstiem, kas ir atbilstoši katra bērna hobijiem un sapņiem. Visus stāstus vieno pozitīvisms un ticība labajam.

Aicinājām novadnieku Aleksandru Ablaževiču pastāstīt par sevi, par izveidotajām grāmatiņām, kas tapušas ar mākslīgā intelekta ieguldījumu, un atklāt savas pārdomas Ziemassvētkos.

Iepazīsimies

Esmu siguldietis jau trešajā paaudzē. Pirms skolas apmeklēju Valdorfa bērnudārzu, tad mācījos Siguldas pamatskolā, vēlāk Siguldas Valsts ģimnāzijā. Mācoties ģimnāzijas 10.klasē, izturēju konkursu, ko organizēja UWC Latvia*, un 11. un 12. klasē turpināju mācības Velsā  – UWC Atlantic College, un to sekmīgi pabeidzu.

*UWC (United World Colleges) ir starptautiska izglītības kustība, kuras mērķis ir padarīt izglītību par spēku, kas apvieno cilvēkus, tautas un kultūras, nodrošinot mieru un ilgtspējīgu nākotni, skat. https://www.lv.uwc.org

Tad Amerikas universitātē datu zinātnē ieguvu bakalaura grādu, un pēdējos gadus dzīvoju un strādāju starptautiskā tehnoloģiju uzņēmumā, arī Amerikā. Bet ļoti mīlu Siguldu, jo te ir manas bērnības mājas, mana ģimene, mani radi, mani bērnības draugi, tādēļ vismaz reizi gadā cenšos atbraukt uz mājām.

Ziemassvētku pārdomas

Ziemassvētki man vienmēr ir bijis īpašs laiks, viens no skaistākajiem laikiem gadā, kad ģimene pulcējas kopā.  Es nāku no palielas ģimenes, esmu jaunākais no četriem bērniem. Visi esam izauguši un katrs jau savā dzīvē. Bet Ziemassvētki ir laiks, kad cenšamies būt visi kopā. Kopā pušķojam eglīti, pulcējamies pie svētku galda, priecājamies, dalāmies ar piedzīvoto,  gada veiksmēm un neveiksmēm, izsakām jaunas apņemšanās. Neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa, protams, ir dāvanu saņemšana. Sevišķi tas bija svarīgi, kad bijām bērni. Nu ļoti tās gaidījām!

Esot prom no mājām, ļoti novērtēju ģimeni, ka man ir mīlošu vecāku, brāļa un māsu atbalsts. Tāpēc jutu aicinājumu iepriecināt tos bērnus, kam tā nav, un viņiem kaut ko uzdāvināt. Tā kā brīvajā laikā daudz darbojos un pētu mākslīgā intelekta iespējas (AI – artificial intelligence), man radās ideja, ar AI palīdzību, šiem bērniem izveidot personalizētus, iedvesmojošus stāstus ar atbilstošām krāsainām ilustrācijām, kurā galvenais varonis būtu konkrētais bērns. Savu vēlmi izstāstīju ģimenei, un uzzināju, ka Siguldas katoļu draudze sadarbojas ar Grašu bērnu namu, kurā ir 28 bērni, kas dzīvo iestādē, ģimenei pietuvinātā vidē. Tā kā šo ideju atbalstīja arī bērnu nams, tad ķēros pie darba – “parunāju ar AI” (saprogrammēju saņemto informāciju), un ar tā palīdzību sagatavoju 28 grāmatiņas. Katrai grāmatiņai ir 12 lappuses, 16 krāsaini attēli ar atbilstošu tekstu. Ne mazāk liels izaicinājums bija tās izdrukāt un saskavot. Iepriekš neko tādu nebiju darījis. Es pat atvedu no Amerikas speciālu iekārtu – bukletu skavotāju 😊. Liels paldies brīvprātīgajiem palīgiem, kas man palīdzēja arī šo pēdējo soli paveikt.  Man pašam bija pārsteigums, cik šie stāsti sanāca atšķirīgi un tomēr atbilstoši katra bērna hobijiem un sapņiem. Un priecājos, ka tos vieno pozitīvisms un ticība labajam. Ļoti ceru, ka grāmatiņas un stāsti viņiem patiks.

Pateicības un novēlējums

Izsaku pateicību visiem, kas palīdzēja, lai varētu realizēt šo ideju. Pirmkārt, paldies Grašu bērnu namam par uzticēšanos. Paldies Vinetai un Aigaram no Siguldas katoļu draudzes. Un milzīgs paldies manai ģimenei, sevišķi mammai un tētim.

Vēlu visiem Laimīgu Jauno 2025. gadu! Vienmēr būt draudzīgiem, labestīgiem un pozitīviem!

Sagatavoja Ināra Miškina

Pateicība Aleksandra mammai Maijai par palīdzību Ziemassvētku stāsta tapšanā

Foto no Ablaževiču ģimenes un Grašu bērnu ciemata arhīviem