APSVEICAM!
15. novembrī 70. priesterības jubileju svinēja priesteris Bernards Kublinskis (92). Siguldā pazīstams, kā prāvests Bernards Kublinskis, kurš vadīja katoļu draudzi vēl tad, kad dievkalpojumi tika svinēti Siguldas luterāņu baznīcā. Un turpināja vadīt, kamēr Siguldas Romas katoļu baznīcu sāka būvēt 1995. gadā, izmantojot arhitektes Maijas Krastiņas projektu. Ēku iesvētīja jau 1996. gada septembrī, tā atrodas Siguldā, Raunas ielā 8. Projekta garīgais vadītājs kardināls Jānis Pujāts.
Atzīmējot priestera Bernarda Kublinska priesterības 70.jubileju, Skaistkalnes baznīcā notika pateicības Svētā Mise. To celebrēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Dievkalpojumā piedalījās arī citi bīskapi un garīdznieki.
Priesteris B. Kublinskis ir dzimis 1931. gada 4. aprīlī Kurmenes pagastā, kas atrodas netālu no Bauskas. Jau no mazotnes viņš iemīlēja Baznīcu un, pateicoties ticības mācības skolotājam priesterim Ludvigam Birkavam, jau sākumskolas klasēs sāka domāt par to, ka nākotnē varētu kļūt par priesteri.
Vidusskolas gados B. Kublinskis pavadīja Rīgā, mācoties Franču licejā un 1949. gadā iestājās seminārā. 1953. gadā steidzami bija nepieciešams jauns priesteris, kas varētu sākt kalpošanu Bauskā. Bīskaps Pēteris Strods nolēma iesvētīt par priesteri B. Kublinski. Tas notika 1953. gada 15. novembrī.
Priesteris kalpojis Bauskā, Jelgavā, Talsos, Rīgā, bet pēdējos vairāk nekā 50 gadus pavadījis Cēsīs, vispirms būdams draudzes prāvests un kalpodams arī Siguldas katoļu draudzē, šobrīd darbojas kā emeritētais priesteris.
Sveicam priesteri Bernardu Kublinski nozīmīgajā kalpošanas jubilejā!
Priesteris Bernards Kublinskis ir pateicīgs par priestera kalpošanas darba 70.jubileju. Viņš ar prieku un gandarījumu atskatās uz paveikto un sniedz savu novēlējumu:
“Mani priesterības gadi ir pagājuši strādājot cilvēku labā,
lai viņus tuvinātu Dievam, lai pie Jēzus cilvēki nāktu sirdī
tīrāki, pateicībā par Dieva doto.
Dzejas vārdiem sakot –
Tik brīnišķi, Dievs, Tu mani vadi,
Ir Tavās rokās mani mūža gadi,
Kad smagi kļūst, Tu mani mierini,
Tik brīnišķi.
Mīļais lasītāj, es gribu šodien ar Tevi padalīties savā sirds priekā, ka daudzi mani apsveikuši un sveic 70 gadu priesterības jubilejā Skaistkalnē un Cēsīs. Esmu no sirds pateicīgs Debesu Tēvam par mums visiem piešķirto lielo Dāvanu – Laiku. Laiks, ja mēs par to padomājam, tiešām mums ir no Dieva dota Dāvana, kurā ietilpst Noslēpums, Pienākums un Atbildība. Paldies Dievam par to, ka Viņš man un jums ir devis iespēju dzīvot, saņemt dzīvei uzdevumus un arī pienākumus, un tos dzīvē īstenot. Mani 92 dzīves gadi un 70 priesterības kalpošanas gadi ir paņēmuši daudz no manas dzīves laika. Bet esmu no sirds pateicīgs Dievam un Mātei Baznīcai par 70 nokalpotiem gadiem, kur no tiem 52 gadus esmu kalpojis Siguldas tuvumā.
Kā mēs visi to labi zinām, ka Sigulda ir viena no skaistākām Latvijas ainavu rotas vietām, bet arī ļoti uzņēmīgu un neatlaidīgu cilvēku dzīves darbu kalve, darbu lauks. Es pats par to pārliecinājos, kad no Rīgas pārcēlos dzīvot un kalpot Cēsīs. Siguldā dzīvoja un strādāja ļoti ticīgi, vareni cilvēki, kas paši nesen pārdzīvojuši un izgājuši cauri ciešanām izsūtījumā Sibīrijā, atbrīvoti atgriezušies dzīvot Latvijā, Siguldā. Un, Siguldā dzīvojot, neapstājās nekādu grūtību priekšā. Pazinu daudzus no tiem, kas pašu spēkiem un saziedotiem līdzekļiem uzcēla Siguldā pirmo katoļu baznīcu, kuru tā laika varas iestādes patvaļīgi atsavināja, atņēma. Bet Siguldā dzīvojošie nepadevās, meklēja taisnīgumu un otru iespēju. Un kaut kā ar laiku, pārvarot lielas grūtības, un ar neatlaidību panāca Siguldas katoļu baznīcas celtniecības atsākšanu. Viņu uzņēmība vainagojās ar baznīcas uzbūvēšanu, Jēzus Vissvētākās Sirds Siguldas katoļu baznīcu konsekrēja pirms 27 gadiem – 1996.gadā. Es lepojos ar jums, siguldieši, ka jūsu dziļi patiesā ticība ar gadiem, arī man, ir palikusi stipra. Laiks nav spējis izsist mūs no sliedēm.
Mani mīļie, uzsākot Adventa laiku, gribu jums novēlēt, lai katrs rūpīgi savu dvēseli un sirdi sagatavo par Dieva Bērna Jēzus uzņemšanai cienīgu mājvietu. Es pateicos Dievam par jums visiem, ko esmu saticis savā dzīves ceļā, par Dievmāti Mariju, kas vienmēr ir gatava iemācīt, kā tuvoties Dievam un Jēzum, mūsu Pestītājam. Sastapšanās ar Kristu mums vienmēr prasa dzīves izmaiņu un arī mūsu pašu labo gribu. Jēzus mūs gaida, lai mēs pie viņa ietu un savas sirdis veidotu mūžīgai svētlaimei pie Dieva. Amen!
Pats svarīgākais vienmēr ir uzturēt lūgšanas garu, katru dienu ar lūgšanu mēs iesākam un pavadam katru brīvo brīdi, atceramies, ka esam Dieva skata lokā. Dievs par mums gādā, par to bieži aizmirstam. Dievs grib, lai mēs būtu taisnīgi un patiesi, jo Dievs ir patiess. Svētie Raksti ir visiespaidīgākais līdzeklis, lai mēs paliktu saskarē ar Dievu. Tad jau Dieva palīdzība nāk un mūs pavada. Lai Adventa laikā un vienmēr dzīvojam ar Dieva mīlestību stiprināti un Marijas pavadībā. Amen!”
Sagatavoja Ināra Miškina
Intervijas ievadā izmantota informācija
no www.katolis.lv un www.wikipedia.org
Foto: Juris Škapars
