Bāreņu svētdiena

Latvijas kristīgās draudzes svētdienā, šogad 5. novembrī, aicina draudzēs atzīmēt Bāreņu svētdienu. Pēdējo gadu laikā bērnu skaitam bērnu namos ir tendence sarukt, tomēr vēl aizvien tajos uzturas ievērojams skaits bērnu. Ikviens no viņiem ir tikai VIENA gādīga pieaugušā attālumā, lai būtu veiksmes stāsts!

Vardarbība skolā satrauc ikvienu vecāku. Bērni, kuri nevar augt savās ģimenēs, ir gan vardarbības upuri, gan vardarbības veicinātāji. Lai kāds būtu risinājums, tas atrodams tikai tad, kad saprotam bērnu un viņa vajadzības.

Bērns, kurš piedzīvojis pamešanu novārtā, vardarbību mājās, zaudējis ģimeni, nevarēs nedz mācīties, nedz draudzēties, nedz mainīt savu agresīvo uzvedību, JA VIEN bērns nepiedzīvos drošības sajūtu, ko viņam var sniegt tikai gādīgs pieaugušais.

Šī gada Bāreņu svētdienas aicinājums katram pieaugušajam – no skolotāja un adoptētāja līdz apkopējam un ministram: pirms izolējam bērnu – saprotam; pirms nosodām bērnu – pieņemam; pirms izmainām bērna uzvedību – radām emocionālo drošību bērnam.

Siguldas novadnieka lasītājiem piedāvājam sarunu ar Siguldas katoļu baznīcas Bāreņu kalpojuma vadītāju Vinetu Cepli. Viņai ir piešķirts viesģimenes statuss.

Kalpojuma pirmsākumi

Bāreņu kalpojuma pirmsākumi meklējami 2018.gadā, kad ar brīvprātīgajiem sākām braukt uz Alojas novada Ozolmuižas bērnu namu, kur dzīvoja padsmit bērni. Tas impulss nāca no Airas Jēkabsones. Sākumā šo kalpojumu vadīja Baiba Lezdiņa. Sākotnēji mēs turp braucām ar ģimenēm, bērniem. Es šajā kalpojumā iesaistījos, jo gribēju saviem abiem dēliem, kuriem tobrīd bija 12 gadi, parādīt, ka visiem bērniem apstākļi nav vienādi, lai dēliem būtu vieglāk novērtēt savu ģimeni un situāciju. Tā mēs turp devāmies, līdz bērnu namā viens puisis, sauksim viņu par Andri, iekrita man sirdī. Viņš ir manu dēlu vecumā. Es nokārtoju viesģimenes statusu, kas ir spēkā vēl šobrīd, un sākām ar šo puisi draudzēties, viņš ciemojās pie mums ģimenē, pavadīja brīvdienas. Nokristījām Andri, esmu viņa krustmāte un priesteris Andrejs Mediņš ir viņa krustēvs.

Toreiz, kad deinstitucionalizācijas rezultātā tika pieņemts lēmums likvidēt Ozolmuižas bērnunamu, Andris nokļuva Grašu bērnu namā.

Kas jāņem vērā

Satiekoties ar bērnu nama bērniem, ir jāņem vērā, ka viņi ir pārdzīvojuši emocionālas traumas, kas atstāj sekas. Bet bērni būtībā nav ne ļauni, ne agresīvi, bet pozitīvas dzīves pieredzes trūkuma dēļ, pieļauj kļūdas. Trūkst izpratnes par cēloņu un seku sakarībām. Impulsivitāte valda vairāk, tai pašā laikā viņiem ir zems pašvērtējums. Dažkārt nākas krietni nopūlēties, lai rastos pozitīvs kontakts ar bērniem, bet tāpēc ir mentori un atbalsta personāls, kas sniedz skaidrojumu un palīdz izprast situācijas.

Ieguvumi bērniem

Galvenais ieguvums ir tas, ka bērnu nama bērns redz kāda ir dzīve ārpus iestādes, viņš redz normālu ģimenes dzīvi, pretstatā bērnu namā valdošajam izdzīvošanas instinktam, ka tikai tu – man, es – tev vai kurš – kuru. Tas bērniem nākotnē rada grūtības normāli komunicēt sabiedrībā. Jāsaprot, ka aiz katras uzvedības ir vajadzība. Vai citiem vārdiem sakot, bērna neapmierinātās vajadzības – fiziskās un emocionālās. Audzinātājas bērnu namos ir jaukas, taču viņām ir daudz pienākumu. Šiem bērniem ir vajadzīgs kontakts viens pret vienu un kāds viens cilvēks, kuram viņš ir ļoti svarīgs, kurš šim bērnam veltītu nedalītu uzmanību. Ja mēs vismaz vienam mazajam cilvēciņam parādam stabilas dzīves pamatus, tad jau būsim devuši savu ieguldījumu, lai sabiedrība kļūtu labāka.

Tas ir ļoti svētīgs darbs un kalpojums rūpēties par bāreņiem. Svētajos Rakstos Dievs ir teicis: “Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” /Mateja evanģēlijs 25:40/

Gandarījums par izdošanos

Siguldas katoļu baznīcā šogad pavasarī organizējām Putnu dienu – tur bija iesaistīti gan seniori, gan ģimenes ar bērniem, gan Grašu bērnu nama bērni. Tas viss labi sasaistījās, jo kopā gatavojām putnu būrīšus, gan kopā devāmies tos uzstādīt pie senioriem uz mājām. Bija gan kopīga darbošanās, gan savstarpēja uzmanības izrādīšana, sadraudzība, jēgpilna laika pavadīšana, ietverot paaudžu solidaritāti.

Pārrunās ar prāvestu Rihardu Rasnaci, plānojot turpmāko bāreņu kalpojumu, nolēmām, ka sadraudzību turpināsim, uzturot nemainīgu regularitāti un, akcentējot kristīgo formātu. Ik pa diviem trim mēnešiem veidosim sadraudzību, dodoties uz kādu baznīcu, kur mūs sagaidītu vietējais prāvests, un ieplānojot arī kādu vietējo apskates vietu.   

Tā ir arī misijas apziņa

Zinu kā man personīgi radās vēlme palīdzēt. Mani vecāki nāk no Aglonas, viņi vienmēr rūpējās par vecīšiem vai kādiem citiem likteņa pabērniem un vienmēr man rādīja šo piemēru. Bērnībā es negribēju neko darīt, bet ar laiku tomēr to palīdzēšanas būtību sapratu. Tagad man ir vēlme līdzdarboties un palīdzēt. Tā ir sava veida misija, kalpošana, tāpēc arī šis saucās bāreņu kalpojums.

Tiem, kam ir vēlme palīdzēt, iesākumā visvienkāršākā iespēja ir iesaistīties bāreņu kalpojumā un braukt uz bērnu namiem. Var arī kļūt par viesģimeni, kas nozīmē uzturēt draudzīgu, regulāru saikni ar bērnu. Ir jānopūlas, lai šo uzticēšanos iegūtu, un tad sajūti to gandarījumu un apzinies kāpēc to esi sācis darīt. Jo augļi šai svētīgajai misijai ir acīmredzami.  

Siguldas katoļu baznīcā šobrīd kalpo misionārs no Nigērijas, priesteris Emanuels Akubue. Viņš pastāstīja, ka Nigērijā ir daudz bērnu bāreņu, jo vecākiem bieži nav līdzekļu, viņi ir nabadzīgi, tāpēc nevar uzturēt bērnu un atdod to bērnu namā. Ja piedzimst bērns ar invaliditāti, ļoti bieži viņu arī atdod bērnu namā. Tur par visiem bērniem rūpējas un tāpēc daudzi ir laimīgāki bērnu namā.

Diemžēl ne visiem bērniem ir izglītošanās iespējas, jo saziedoto līdzekļu nepietiek. Organizācijas iespēju robežās nodrošina apmācības, palīdzot bērniem apgūt dažādu amatu prasmes, frizieres un citus. Drēbes ziedo vietējie iedzīvotāji vai humānās organizācijas, arī no Eiropas. Dažas labdarības organizācijas vai privātie mecenāti apmaksā rēķinus. Bērnu namus uztur privātie fondi, bieži tās ir baznīcas vai klosteri. Valsts nav atbildīga par bērnu namiem, ja palīdz, tad tikai simboliski.

Priesteris ar baznīcas ļaudīm regulāri devies kalpot uz bērnunamiem, vedis ēdienu un arī gatavojis ēdienu uz vietas. 

Adopcija ir vienīgā iespēja bērniem no bērnu nama nokļūt ģimenē. Nigērijā nav izveidotas aizbildnības, audžuvecāku un viesģimeņu programmas.

No www.caritas.lv infotmācijas*

Kā draudzē var atzīmēt Bāreņu svētdienu un iesaistīties atbalstā bāreņiem arī pēc tās?

• Lūdzot par bāreņiem, bērniem, kuri atrodas bērnu namos vai krīzes centros un ārpusģimenes aprūpē.
• Lūdzot par tiem, kuri apsver iespēju uzņemt savā ģimenē bāreņus vai to ir jau uzsākuši darīt.
• Kļūstot informētiem un izglītotiem par ārpušģimenes aprūpi, lai spētu palīdzēt gan bērniem, gan uzņemošajām ģimenēm.
• Organizējot savā draudzē tematiskas Bībeles studijas par bāreņu tēmu Svētajos Rakstos.
• Organizējot bērnu namos nometnes, tematiskos vakarus, sporta spēļu turnīrus, utt.
• Atbalstot un iedrošinot draudzes locekļus, kuri uzņēmušies rūpes par bāreņiem.
• Kā draudze “adoptējot” kādu no bērnu namiem (lūdziet par to, aiciniet ciemos, atbalstiet materiāli, utml.).
• Informējot draudzi par iespējām iesaistīties un kalpot šiem bērniem.
• Dievkalpojumā atvēlot laiku liecībām par kalpošanu bāreņiem.
• Uzaicinot draudzē liecināt tos, kuri ir adoptējuši, ir aizbildņi vai audžuģimene kādam bērnam.
• Pārrunājot draudzē, kā varat atbalstīt ģimenes, kurās aug bez vecāku gādības palikuši bērni.

Kā Tu personīgi vari palīdzēt bāreņiem?

• Izglītojies un kļūsti traumas kompetents, lai ikdienā būtu spēcīgs atbalsts ikvienam sāpinātam, neizsargātam bērnam.
• Kļūsti par uzņemošo ģimeni (adoptētājiem, audžuģimeni, aizbildni).
• Kļūsti par viesģimeni.
• Kļūsti par brīvprātīgo darbinieku bērnu namos.
• Iesaisties kādā no Kristīgās alianses bāreņiem iniciatīvām.
• Kļūsti par “Caritas Latvija” brīvprātīgo Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, tādējādi palīdzot bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Sagatavoja Ināra Miškina

Foto no V.Ceples un Siguldas katoļu baznīcas arhīva

*„Caritas Latvija” ir sabiedriskā labuma organizācija, kuru 2004.gadā ir dibinājusi Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Bīskapu konference. 

Latīņu valodā – caritas, latviešu valodā tulkojums – tuvākā mīlestība, cieņa, labdarība.