Audz darot
Siguldas novadnieka Viesis šoreiz ir uzņēmējs, SIA “Azeron” valdes loceklis Jānis Kūlbārdis (attēlā, foto no J.K.pers.arhīva). Dalība Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru programmā ļāva ne tikai saņemt mentora, uzņēmēja Jāņa Kūlbārža apmācības stundu, bet arī intervijā uzzināt par viņu vairāk.
UZZIŅAI
AZERON Ventspilī bāzēts inovatīvu, ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs. Aktīvi darbojas jau no 2019. gada. Šajā laikā ir izsūtīti vairāk kā 60 tūkstoši produkcijas vienību uz vairāk kā 100 pasaules valstīm. Azeron ir 100 darbinieku uzņēmums.
2021.gadā e-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne” apbalvošanas ceremonijā Latvijas labāko interneta veikalu žūrijas vērtējuma līderis un “Grand Prix” ieguvējs ir uzņēmums “Azeron”, kas ražo unikāla dizaina ergonomiskus datorspēļu kontrolierus un eksportē tos uz ārvalstīm. Attēlā Valsts prezidents Egils Levits un SIA “Azeron” valdes loceklis Jānis Kūlbārdis ar prieku par paveikto (Publicitātes foto).
- Lūdzu, iepazīstini ar savu uzņēmēja pieredzi!
Esmu viens no tiem, kas jau skolā gribēja būt uzņēmējs. Jau ceturtajā klasē zināju, kur kaut ko var nopirkt, skolas biedriem pārdot dārgāk. Vienmēr bija doma un vēlme nopelnīt. Skolu pabeidzu ap 2009. gadu, kad gandrīz visi mani klasesbiedri pēc vidusskolas beigšanas devās ar vienvirziena biļeti uz Lielbritāniju. Toreiz man nebija iespēja studēt Latvijā. Lielbritānijā biju četrus gadus, atgriezos un uzsāku veidot savu uzņēmēja karjeru.
Pēdējos astoņus gadus darbojos uzņēmējdarbībā, esmu bijis pašnodarbināta persona, kopā ar draugu izveidojām biznesu– sniedzām industriālās tīrīšanas pakalpojumus Ventspils ostas uzņēmumiem. Taču tā nozare nebija man interesanta, vēlējos darīt kaut ko citu.
Par Azeron ideju man dega acis, jo pats esmu geimeris*.
–Kas uzņēmējam ir svarīgāks – iekšējā sajūta un sapratne par uzņēmējdarbību vai akadēmiskās zināšanas?
Iekšējā sajūta un sapratne – viennozīmīgi. Azeronā strādā 100 darbinieki, taču uzņēmumā nav neviena vakance, kur būtu prasība pēc augstākās izglītības.
25 gados aizgāju studēt Latvijas Universitātē un ieguvu profesionālo bakalauru uzņēmējdarbībā. Nevar teikt, ka tas man neko nedeva, akadēmiskā izglītība iemāca darbus novest līdz galam, iemāca strādāt komandā, arī iegūtie kontakti ir svarīgi.
Pirmkārt, tev jābūt vēlmei būt uzņēmējam, taču ir jāatbrīvojas no stereotipiem. Lielākā kļūda, ko cilvēki domā, ka uzņēmējs brauc ar jaunāko Mersedesu, viņam ir villa Majamī un nauda nav problēma.
Uzņēmējs nozīmē to, ka tev nekad nepietiek naudas idejām, tu cīnies pret straumi, visu laiku meklē efektīvākus risinājumus, domā kā lai iziet no situācijas. Visu laiku ir problēmas, kas jārisina.
Savulaik, kad atgriezos no Lielbritānijas, Gvido Grīnbergs, Aspired dibinātājs, viens no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmējiem, pieņēma mani darbā kā asistentu. Man bija iespēja no viņa daudz mācīties. Gvido teica, ka būt uzņēmējam nozīmē to, ka vari izvēlēties cikos celties strādāt piecos vai sešos no rīta, kā arī izvēlēties to, līdz cikiem strādāt – 22 vai 24 vakarā. Tas labi raksturo to stereotipu par “brīvību būt uzņēmējam”.
- Vai ir kāda autoritāte, kas jūs iedvesmojusi?
Viens no elkiem man ir Ričards Brensons, kura grāmatas savā laikā mani ļoti motivēja. Iesaku izlasīt Ričarda Brensona grāmatu “Kā es zaudēju nevainību” (“Losing my virginity”). Viņa uzņēmums saucās Virgin (no angļu val. tulkojumā – nevainība). Viņš nāk no “parastas” britu ģimenes un dzīves sākumā nācās saskarties ar grūtībām, ko izraisīja disleksija, viņam bija grūtības mācīties skolā. Tai pašā laikā, neskatoties uz to, viņš ir izveidojis septiņus uzņēmumus visā pasaulē, kas ik gadu apgroza miljardus.
Arī pats esmu čalis, kas uzauga parastā hruščovkas dzīvoklītī Ventspilī. Taču nekas nav neiespējams, ja tev interesē uzņēmējdarbība, tad ej un dari, tāpat kā sportā mūsējie hokejisti un basketbolisti. Veido komandu un audz darot.
–Azeron uzņēmumam ir pazīstams sociālās uzņēmējdarbības virziens. www.azeron.lv ir teikts, ka realizējat Norvēģijas granta projektu “CILVĒKIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM PIELĀGOJAMA DATORPROGRAMMU UN VIDEOSPĒĻU VADĪBAS KONTROLIERU PROTOTIPA IZSTRĀDE”
Pastāstiet par to!
Norvēģu projekts vēl ir ieviešanas stadijā, taču mērķis ir mūsu mājaslapā izveidot “produkta konstruktora prototipu”, lai cilvēki ar dažādām invaliditātēm varētu uzkonstruēt individuāli sev nepieciešamo produkta variāciju. Šobrīd to var izdarīt tikai manuāli intervējot klientus, taču mērķis ir to visu standartizēt un automatizēt.
- Kāda ir bijusi grūtāk pārvaramā situācija jūsu uzņēmējdarbības ceļā?
Uzņēmējdarbībā problēmas ir ikdiena, taču lielākais šoks, smaga situācija, kas palikusi atmiņā, bija 2019.gadā, kad nodibinājām Azeron. Mēs paralēli veidojām ražotni, attīstījām interneta veikalu. Azeronam jau bija atpazīstamība, katru dienu mūsu mājaslapu apmeklēja 5000 apmeklētāji no visas pasaules.
Kad atvērām interneta veikalu, darbojāmies ar saviem līdzekļiem, mums nebija investoru. Visus pasūtījumus ietirgojām caur PayPal. Taču viņiem laikam nepatika, likās aizdomīgi, ka, kāds jauns uzņēmums no Latvijas, ir ietirgojis 50 tūkstošus eiro no amerikāņiem, austrāliešiem, japāņiem, vāciešiem, francūžiem. PayPal nobloķēja mums kontu un pieprasīja mums pierādīt, ka neesam krāpnieki.
Tai brīdī mēs bijām pieņēmuši darbā pirmos darbiniekus, noīrējuši telpas, iepirkuši izejmateriālus, lai izpildītu ienākušos pasūtījumus. Pircēji uzticoties bija maksājuši avansā. Mēs solījām, ka divu mēnešu laikā viņiem izsūtīsim produktus. Ja to neizpildīsim, neslava nodarītu lielu postu. Tā nauda, ar kuru mums to visu bija jāpaveic, bija nobloķēta PayPal kontā. Tikai vēlāk uzzinājām, ka ir daudz tādu stāstu, ka pat miljoni tiek iesaldēti.
Mums toreiz paveicās, ka dibinātājiem bija iespēja finansēt šo pasūtījumu izpildi. Taču šāda situācija uzņēmuma sākumā varēja nozīmēt uzņēmuma beigas.
PayPal tomēr daļu naudas atgrieza pēc pāris mēnešiem un otro pusi – nākamajā gadā.
- Jūs arī bijāt Biznesa inkubatora programmā, kāds bija tā devums Azeron uzņēmumā?
Mūsu stāsts ar LIAA Ventspils Biznesa inkubatoru ir tāds, ka sadarbības sākumā jau bijām pieredzējuši uzņēmējdarbībā. Mēs visvairāk izmantojām pieejamo finansiālo atbalstu, nav tā, ka mēs bez tā nebūtu varējuši iztikt. Vienmēr saku, ka mēs attīstāmies bez investoriem. Tomēr atzinu, ka tāds viens investors mums tomēr bija un tā bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). LIAA mums piešķīra grantus un mēs varējām attīstīties ātrāk, augt efektīvāk. Bija forši, ka varēja saņemt atbalstu, kuru ieguldīt attīstībā, procesu optimizācijā, digitalizācijā. Tas bija ļoti svarīgi, lai saglabātu konkurētspēju.
Mēs arī ik pa laikam braucām uz dažādām apmācībām. Man ļoti svarīgs ir arī informatīvais atbalsts. Ventspils Biznesa inkubatoru vada Liene Kataševska. Lienei var zvanīt arī vakarā un par uzdoto jautājumu viņa nekad neatsaka padomu, vienmēr padalās ar informāciju vai kādiem kontaktiem.
LIAA pārstāvniecība Japānā mūs iesaistīja Latvijas dienās Tokijā, piedalījāmies EXPO izstādē Dubaijā. Visu laiku ir iespējas iesaistīties kādās kopīgās aktivitātēs. LIAA izdara lielu darbu, lai ekonomika Latvijā augtu, lai mums būtu eksportspējīgi uzņēmumi.
Taču, kā katrā sadarbībā, ir arī lietas, kur jāpiestrādā. LIAA, inkubatoram, arī LIAA vadītājam K.Rožkalnam esmu teicis, ka ir viens liels mīnuss šajā visā piedāvājumā. Pieejamie granti ir paredzēti tikai ārpakalpojumam. Mums Azeron štatā ir astoņi programmētāji, bet, ja es gribu digitalizēt kādu IT procesu ar LIAA atbalstu, tad man ir jāņem ārpakalpojums. Ārpakalpojums ierasti ir vismaz divas reizes dārgāks. Pie tam man ir jāiegulda resursi, lai ārpakalpojuma sniedzējiem izskaidrotu, kas esam, ko daram, kādas ir mūsu sistēmas, ko gribam panākt. Plānoto projektu ieviest man sanāk daudz lētāk bez granta, ar savu komandu. Tā ir tāda vājā vieta, kuru varētu pilnveidot.
- Kādas asociācijas jums saistās ar Siguldu?
Man ir asociācijas, gan kā privātpersonai, ar Siguldu, Turaidas pili, gan no uzņēmējdarbības puses.
Rudens tuvojas, Sigulda kļūst aizvien aktuālāka, jābrauc baudīt rudeni. Azeron jau otro gadu par savām mājām sauc zinātnes un inovāciju centru Vizium, strādāju ceturtajā stāvā, stūra birojā un es varu ar skatu baudīt rudeni arī šeit. Paverās iespaidīgs skats pāri koku galotnēm, kas sārtojas. Īstenībā man šeit ir pašam sava Sigulda.
Reizi pāris gados ar ģimeni cenšamies aizbraukt uz Siguldu, tieši rudenī.
Kā uzņēmēji, ar Ivaru Beitānu, Aerodium vadītāju, esam Latvijas Eksportētāju asociācijā. Ap šo laiku pagājušajā gadā tikāmies pie viņiem, bija iespēja izlidot ar Aerodium. Ivars izstāstīja savu stāstu, kas man palika atmiņā. Uzskatu, ka Ivars ir izcils uzņēmēja piemērs. Cepuri nost, būtu labi, ja tādu cilvēku Latvijā būtu vairāk.
- Mentoringa nodarbības un intervijas noslēgumā vēlos izteikt pateicību par iedvesmojošo sadarbību, ieteikumiem mājaslapas: www.siguldasnovadnieks.lv darbībā un dalīšanos savas pieredzes stāstā. Kas ir tie svarīgākie fakti, kurus vēlaties izcelt, apkopojot teikto?
Valsts digitalizācijas tendences paredz, ka līdz 2030.gadam lielākajai daļai pakalpojumu, līdz 85% jābūt sniegtiem digitāli. Jāizpēta vadlīnijas, lai saprastu, kur izveidotajai mājaslapai sakrīt intereses digitalizācijas ieviešanas jomā. Tad tas varētu būt nozīmīgs arguments, ka tas, ko dari, sakrīt ar valsts stratēģijas mērķiem. Meklējot sadarbību, darot ar kādu kopā, arī pašvaldību, vienmēr būs efektīvāks rezultāts un visiem labāk.
Un vēl – katram jautājumam jāpieiet startēģiski, īpaši darbības sākumā. Vari darīt simts lietas, bet jāsaprot, kura no tām ir jādara vispirms, kas iedod vislielāko pienesumu. Ticu, ka tev izdosies!
Ināra Miškina
*Geimeris (angļu: Gamer) ir žargons, ko agrāk lietoja par kādu, kurš spēlēja RPG un kara žanra spēles. Tagad tas tiek plašāk attiecināts uz cilvēkiem, kas spēlē datorspēles. www.wikipedia.org