Jauno talantu kalve Baltajā Flīģelī

Desmit dienas jūlijā Siguldas mākslu skola un koncertzāle Baltais Flīģelis zumēja kā bišu spiets – tajā tika organizēti XV Jauno mūziķu meistarkursi. Gandrīz katru vakaru bija lieliski koncerti.

Interesentiem piedāvājam interviju ar Jauno mūziķu meistarkursu māksliniecisko vadītāju Daci Aperāni (D.A.), kas ir šo meistarkursu dvēsele. Daci Aperāni neklātienē intervēja Pēteris Veģis (P.V.).

P.V.: Vai varētu mazliet pastāstīt par meistarkursu vēsturi? Kā tie pārcēlās uz Siguldu?

D.A.: Pirms meistarkursi iesākās Latvijā, trīs latviešu mūzikas nometnes notika Mount Orfordas mākslu centrā, Kanādas Kvebekas provincē (1985., 1987. un 1990. gados). Idejas iniciators pirmajai mūzikas nometnei bija mans tēvs, sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers. Šajās mūzikas nometnēs piedalījās jauni mūziķi un koristi no Ziemeļamerikas, bet arī no Eiropas un pat Austrālijas; meistarklases, lekcijas, kori un orķestri vadīja ievērojamas latviešu mūzikas personības, kā piem. pianists Arturs Ozoliņš, vijolniece Rasma Lielmane, komponists Tālivaldis Ķeniņš, Lolita Ritmanis, Vizma Maksiņa, Imants Mežaraups, Pauls Berkolds, Ingrīda Gutberga, u.c. Trešajā mūzikas nometnē piedalījās vairāki mākslinieki no Latvijas – Arturs Maskats, Juris Kulakovs, Dita Krenberga un Ingrīda Zemzare; līdz ar to, pacēlās doma, ka eventuāli līdzīga nometni varētu notikt Latvijā. Pirmā mūzikas nometne/meistarkursi Latvijā notika 1994. gadā Jaungulbenē; tanī laikā Donāts Veikšāns bija Gulbenes kultūras inspektors un viņš ar savu kundzi Austru Veikšāni atbalstīja domu sarīkot meistarkursus Jaungulbenes lauksaimniecību skolā. Otrie meistarkursi notika Ogres mūzikas skolā un turpinājās tur notikt katru otro gadu, līdz 2008. gadam; visu šo laiku, Ogres mūzikas skolas direktors bija Guntis Pļavnieks.

2010. gadā meistarkursi pārcēlās uz Siguldas Mākslu skolu “Baltais Flīģelis”, kur jaunais skolas direktors bija Guntars Zvejnieks. Mūziķis, kurš bija piedalījies daudzos iepriekšējos meistarkursos, labi pārzināja kursu programmu un uzskatīja, ka meistarkursu tradīcijai jāturpina attīstīties jaunos radošos virzienos. Siguldas novada pašvaldība arī izrādīja lielu interesi par meistarkursiem un to finansiālo atbalstīšanu. Kad XIII jauno mūziķu meistarkursi notika 2018. gadā, Jolanta Bimbere bija skolas direktore un viņas vadībā meistarkursi turpina būt ļoti drošās un zinīgās rokās.

P.V.: Šogad starptautiskie jauno mūziķu meistarkursi tika organizēti jau 15. reizi. Seši no tiem ir organizēti tieši Siguldā (klātienē 2010., 2012., 2014., 2016. un 2018. gadā un 2021. gadā attālināti, digitālā formātā). Ar ko šie XV meistarkursi bija īpaši, atšķīrās no iepriekšējiem?

D.A.: Ļoti priecājos, ka tagad jau septīto reizi, jauno mūziķu meistarkursi norisinājās Siguldā un tās skaistajā Siguldas Mākslu skolā! XV meistarkursi atšķīrās no iepriekšējiem ar to, ka daudzi dalībnieki piedalījās šajos meistarkursos pirmo reizi un līdz ar to, viņiem meistarkursu programma nebija pazīstama. Tomēr, neskatoties uz to, viņi jau ar pirmo kursu dienu piedalījās visās aktivitātēs ar lielu sparu un interesi. Pie tam, dalībnieki arī izrādīja pašiniciatīvu, apmeklējot vairāku skolotāju vadītās meistarklases, piedaloties visdažādāko sastāvu kameransambļos, muzicējot pirmo reizi džeza un brīvās improvizācijas ansambļos, kā arī izpalīdzot citiem dalībniekiem ar padomu un ar viņu radošām iecerēm kompozīcijas meistarklasēs. Vēl īpašs bija tas, ka vairāki mācībspēki, kā piemēram, pianiste Lauma Skride, čellists Ēriks Kiršfelds, pianiste Ieva Šmite, vijolniece Sofija Kirsanova, altiste Andra Dārziņa un pianiste Agnese Egliņa muzicēja kopā ar dalībniekiem ne vien meistarklasēs, bet arī dalībnieku koncertos. Bija skaisti vērot šo brīnišķīgo muzikālo sadarbību starp skolotāju un audzēkni! Šoreiz dalībnieki izrādīja lielāku interesi, kā agrākos gados, par mūsdienu komponistu mūziku un tās atskaņošanu. Sapratu, ka meistarklasēs notika spraigas diskusijas par mūsdienu komponistiem un viņu mūzikas interpretāciju. Vairāki dalībnieki koncertos arī izvēlējas atskaņot savu laika biedru kompozīcijas.

P.V.: Kā varētu raksturot galvenos šādu meistarkursu mērķus?

D.A.: Pirmkārt, sekmēt jauno mūziķu izglītības iegūšanu, pilnveidojot Latvijas un citu valstu jauno mūziķu profesionālo meistarību, ar plaša mēroga meistarklašu nodrošināšanu atskaņotājmākslas, mūzikas pedagoģijas un kompozīcijas – mūzikas teorijas nozaru specialitātēs, izcilu latviešu un diasporas latviešu mācībspēku vadībā. Otrkārt, veicināt Latvijas un citu valstu jauno, kā arī, profesionālo mūziķu sadarbību un sakaru attīstību.  Treškārt, paplašināt jauno mūziķu zināšanas par latviešu mūzikas mantojumu un daudzveidību. Šajā ziņā, uzsvars XV jauno mūziķu meistarkursos bija uz laikmetīgo instrumentālo, vokālo un kora mūzikas repertuāru.

P.V.: Kam tiek dota iespēja pieteikties uz meistarkursiem?

D.A.: Uz meistarkursiem var pieteikties mūzikas augstskolu, vidusskolu studenti, mūzikas skolas audzēkņi no 16 gadiem (kādreiz arī, no 14 vai 15 gadiem). Priekšatlase nav, bet dalībniekiem (dziedātājiem un instrumentālistiem) tiek lūgts, līdz ar pieteikšanos, iesūtīt sarakstu ar četriem dažādu laikmetu un raksturu skaņdarbiem, no kuriem vienam ir jābūt latviešu komponista skaņdarbam. Komponisti tiek lūgti iesūtīt vienu vai divus reprezentatīvus skaņdarbus.

P.V.: Kā tiek izvēlēti meistarkursu vadītāji?

D.A.: Es veltu diezgan daudz laiku šim jautājumam, konsultējoties ar savu darbu grupu. Parasti no vieniem meistarkursiem uz nākamiem izveidojās viens pamata sastāvs, bet es arī cenšos pieaicināt klāt jaunus mācībspēkus un lektorus kuri nav vispārīgi, vai ilgāku laiku, piedalījušies meistarkursos. Reizēm mūziķi sazinās ar mani un izrāda interesi darboties meistarkursos. Domāju, ka ir arī svarīgi pieaicināt jaunus profesionālus mūziķus, kuri tikai sāk veidot savu karjeru. Skatos arī, lai meistarkursos būtu personības, kurām meistarkursu tēma varētu būt pievilcīga un repertuāra ziņā atbilstoša, kuriem tuvs ir radošums, un galvenais – izcilas zināšanas un vēlme darboties ar jauniem mūziķiem.

P.V.: Lai noorganizētu meistarkursus ir nepieciešams veikt nopietnus sagatavošanas darbus un, protams, nepieciešams finansējums. Kā tas viss organizēts šiem meistarkursiem?

D.A.: Kopā ar meistarkursu darba grupu – meistarkursu administratori Jolantu Bimberi un meistarkursu koordinatoriem, kā arī ar meistarkursu direktoru Venti Zilbertu un nozaru vadītājiem Agnesi Egliņu, Venti Zilbertu (atskaņotājmāksla) un Gundegu Šmiti (kompozīcija) sākam ieskicēt meistarkursu vispārējo norisi, galveno tēmu un priekšdarbu sarakstu kādu pusotru gadu pirms kursiem. Ar profesoru Venti Zilbertu vienmēr pārskatu koncertprogrammu saturu un detaļas. Esmu ļoti pateicīga par minētās darbu grupas izcilo sadarbību, kā arī ļoti nozīmīgo finansējumu, ko meistarkursiem nodrošina Siguldas novada pašvaldība. Attiecībā uz citu finansējumu – vienmēr tiek iesniegts meistarkursu projekts Valsts Kultūrkapitāla fondam. Liels atbalsts nāk no ārzemju latviešu fondiem un organizācijām un arī no goda labvēles komponistes Anitas Kuprisas un viņas vīra Richarda Douglas un citiem individuāliem atbalstītājiem.

P.V.: Vai jauno mūziķu koncertos atskaņotie skaņdarbi pilnībā tiek apgūti meistarkursu laikā? 

D.A.: Nē, lielākā daļa ir skaņdarbi, ko jaunie mūziķi apgūst iepriekš pie saviem skolotājiem mūzikas mācību iestādēs. Tomēr skaņdarbi, kas tiek iestudēti Kameransambļa meistarklasēs, bieži tiek apgūti meistarkursu laikā.

P.V.: Jauks bija garīgās mūzikas koncerts Siguldas Katoļu baznīcā. Cik ilga ir šādu koncertu tradīcija?

D.A.: Garīgā mūzikas koncerta tradīcija iesākās pirms daudz gadiem Ogrē, kad meistarkursu direktore bija ērģelniece Dr. Ingrīda Gutberga. Ingrīda parasti sastādīja koncertprogrammu un reizēm arī pati spēlēja ērģeles. Šī tradīcija ir turpinājusies meistarkursos Siguldā.

P.V.: Kādi no pazīstamiem Latvijas mūziķiem ir piedalījušies meistarkursos?

D.A.: Pieminēšu tikai dažus iepriekšējo meistarkursu dalībniekus, jo sarakstā ir diezgan daudzi pazīstami Latvijas mūziķi: Iveta Apkalna, Agnese Egliņa, Ēriks Ešenvalds, Guntars Freibergs, Herta Hansena, Ēriks Kiršfelds, Maija Kovaļevska, Ilona Kudiņa, Aigars Reinis, Ainārs Rubiķis, Lauma Skride, Helēna Sorokina, Egīls Šēfers, Inga Šļubovska, Gundega Šmite, Egils Upatnieks, Diāna Zandberga.

P.V.: Vai meistarkursu dalībnieku vidū ir bijuši arī mākslu skolas “Baltais Flīģelis” absolventi?

D.A.: Jā, ir bijuši!

P.V.: Paldies par lieliskajiem meistarkursu vadītāju un dalībnieku koncertiem. Vai tos iespējams vēl joprojām ierakstā noskatīties arī tiem, kuri koncertus  klātienē neapmeklēja?

D.A.: Sirsnīgs paldies, Jums, par labiem vārdiem un koncertu aktīvo apmeklēšanu! Bija prieks redzēt, cik daudzi siguldnieki apmeklēja koncertus, pat tos, kuri beidzās tikai tuvu pusnaktij!  Noslēguma koncertu var noskatīties Siguldas mākslu skolas YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=4Dq_szcJrbA&t=4s un Garīgās mūzikas koncerts ir skatāms Siguldas katoļu draudzes YouTube (16.07.23) straumēšanas nodaļā: https://www.youtube.com/watch?v=lk-pEDykIhY

P.V.: Kāda veidojas meistarkursu dalībnieku savstarpējā saziņa? Vai arī nosacīti brīvajā laikā viņiem ir iespēja sanākt kopā un labāk vienam otru iepazīt?

D.A.: Saziņa veidojās kameransambļa un citās lielāku grupu meistarklasēs – kā piemēram, pedagoģijas nodarbībās un korī. Tas gadās diezgan bieži, ka vienā kamersastāvā, muzicē  2 -3 un vairāki jaunie mūziķi no vairākām mūzikas vidusskolām.  Mums šovasar bija diezgan liels skaits mūziķu no ārzemēm, kuri savukārt savstarpēji sadraudzējās un arī ar saviem laika biedriem no Latvijas! Ēdienreizēs ir iespēja labāk iepazīties un, dzīvojot arī skaistajā Krimuldas muižā, ir iespējas kopā pastaigāt un parunāties. Brīvais laiks tomēr daudz nesanāk, bet šoreiz jaunieši paši ierosināja saviesīgu vakaru, kas ļoti jauki izdevās!

P.V.: Jauki, ka tika sagatavota arī meistarkursu avīze un tā ir pieejama ikvienam digitālā formātā meistarkursu mājaslapā. Vai šī jau ir tradīcija vai jaunums?

D.A.: Šī ir tradīcija, ko mans tēvs Mārtiņš Štauvers uzsāka ar pirmo meistarkursu avīzi II jauno mūziķu meistarkursos Ogrē 1996. gadā. Tēvs bija gan avīzes ierosinātājs, gan tās redaktors. Laikā no 1996. gada līdz 2014. gadam, kad notika XI meistarkursi Siguldā, tēvs bija redaktors 19 avīžu numuriem. XI meistarkursos, avīzes mākslinieciskā redaktrise bija Maija Avota, bet sākot ar XII meistarkursiem 2016. gadā, līdz tagadējiem XV meistarkursiem 2023. gadā, Maija Avota ir bijusi meistarkursu avīžu redaktrise un galvenā fotogrāfe. 

P.V.: Kad sāksies gatavošanās nākamajiem XVI starptautiskajiem meistarkursiem, kas plānoti 2025. gadā? Vai ir jau kādas jaunas radošas ieceres?

D.A.: Gatavošanās sāksies 2024. gada sākumā. Dažas radošas ieceres man sāk veidoties un ceru tās pārrunāt ar meistarkursu darbu grupu tuvā nākotnē.

P.V.: Varbūt ir vēl kas, par ko nepajautāju, bet ir vērts par meistarkursiem pastāstīt?

D.A.: Mani ļoti iepriecināja jauno dalībnieku savstarpējā laipnība, sadarbība un atbalsts visu meistarkursu laiku, kā arī meistarkursu vadītāju prieks un lielā atdeve, strādājot un muzicējot ar jauniem talantiem. Katra diena ritēja gludi un raiti, pateicoties Jolantai Bimberei un koordinatoriem Elīnai Gruzniņai, Kristapam Kiršteinam, Dacei Gžibovskai, Lāsmai Ozoliņai, kā arī skatuves menedžerim Laurim Bimberam un asistentam Jānim Ārgalim. Aug ļoti apdāvināta un radoša latviešu jauno mūziķu paaudze, kas šķiet, iedvesmoja ikvienu meistarkursu mācībspēku un meistarkursu koncerta apmeklētāju!

Sirsnīgs paldies, Jums par jauko interviju!

Teksta un foto autors: Pēteris Veģis

• Ļoti jautrs un humora pilns bija “Beztalanta koncerts”
• Garīgās mūzikas koncertā Siguldas Katoļu baznīcā