Rudzu mēnesis klāt!

Jā, jā – rudzu, arī labības, riekstu vai viršu mēnesis (vairāk attiecas uz septembri), kas atradās zem auglības zīmes Jumis. Ja jaunie cilvēki pēkšņi izbrīnīti, tad tas ir mēnesis AUGUSTS.

Katram mēnesim Tauta piedēvēja daudz un dažādu ticējumu. Viens no tiem satrauc ugunsdzēsējus – Labrencis jeb Uguns diena – tātad  10. augusts. Ap Labrenci īsts labības kulšanas laiks. Šogad kulšanas darbi sākti jau jūlija beigās, bet visa lielā kulšana vēl tikai sākas.

Ticējumi vēsta:

•  Labrenča dienā, tad rijas nekurinām un nekuļam, lai ugunsgrēks mājas neposta. /No Kolkas jūŗmalas. “Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām”. IV,1852. Aizliegts izd./;
•  Labrenča dienā uz rijas krāsni lika ūdeni un meitieši velējās, tad nedegot. /A. Aizsils, Kalsnava./;
• Labrenča dienu sauc arī par uguns dienu. Ja šai dienā gadās labību kult, tad kuļ bez uguns. Ja tai dienā nes uguni rijā, tad izceļas ugunsgrēks mājā. /E. Volters, Rēzekne. Materiali (kriev.),1890, 74./.

Kāpēc satraucas ugunsdzēsēji? Tīrumos iziet lauksaimniecības tehnika, tās ir ļoti daudz:  milzīgie “druvu laineri” kombaini, traktori, vilkdami piekabes utt. Lai kā, ikviens iesaistītais šai darbā, cenšas nepieļaut uguns spēles, tās ir nenovēršamas, ja tehnikas sagatavošana šai misijai ir bijusi pavirša, kļūdaina.       

Novadniek! Ja esi druvā – kulšanā, graudu aizvešanā, citādi, lopbarības sagatavošanā – siena vai salmu ruļļu velšanas vai tīšanas procesā, iesaku:

• veic ikdienas tehnikas pārbaudi un apkopi;
• ikdienas notīri kombainu, traktoru no putekļiem, pelavām, siena smalkmes;
• īpaši seko hidrauliskajām sistēmām, to apkopei, uzraugi vai nenotiek eļļas noplūde;
• kontrolē atgāzu izplūdes sistēmas, arī tās prasa regulāru ikdienas pārbaudi un apkopi;
• NEAIZMIRSTI pārbaudīt, vai dzirksteļu slāpētājs atrodas darba kārtībā, spējīgs pildīt savu aizsargfunkciju.

Šķiet, tik maz tiek prasīts no tehnikas izmantotāja, bet, lai ikdienā veicamais titāniskais darbs nepārvērstos pelnu čupā, izpildi ugunsdzēsēju ieteikumus!

Labību kuļ tikai sausā, karstā un pat reizēm vējainā laikā, kas pastiprina ugunsbīstamību pļaujamajā, kuļamajā laukā, tāpēc degšanas bīstamības faktors izraisās pilnīgi negaidot. Pie tam uguns izplatās tādā tempā, ātrumā, ka līdz tās nodzēšanai paiet samērā liels laika sprīdis, kamēr ierodas pirmā ugunsdzēsēju vienība. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Siguldas daļai tagad ir spēcīgi palīgi šai jomā Inčukalna, Krimuldas un Lēdurgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, kuras gatavas izbraukt pie Jums, ja uguns tomēr atradusi iespēju degt tehnikā, tīrumā, citviet.

Atgādinu, ka uz kombaina, citas lauksaimniecības tehnikas OBLIGĀTI jābūt ugunsdzēsības aparātam, kas ir efektīvs līdzeklis gruzdēšanas slāpēšanai.

Teicami, ja uz kombaina, izvieto vairākus aparātus, nevis vienu – “bildei” un “skatam, ka ir!”. Viens aparāts ir piemērots tikai īsam brīdim, nelielai aizdegšanās platībai.

Vēl:

• graudi tiek savesti kaltēs, šķūņos, sabērti lielās kaudzēs, dažkārt neizžāvēti, kurās notiek iekšējā sasilšana, līdz pat pašaizdegšanās procesam. Tas pats var notikt ar salmiem, sienu;
• ievērojiet darba drošības noteikumus, strādājot elektrolīniju tuvumā!

Ugunsgrēka gadījumā zvani 112!

Gan Labrenčus, gan Bērtuļus saista ar Uguns daudzināšanu. Lai māju un sienu un, jo īpaši, labības vākumu sargātu no uguns, šai laikā ir daudzi aizliegtie darbi. Šai laikā neved graudus klētī, nekuļ un nedara citus ar ražas glabāšanu saistītus darbus. Ja nu tomēr bez uguns iekuršanas nekādi nevarēja iztikt, tad tai tuvumā nolika kausiņu vai citu trauku ar ūdeni. Patiešām bieži ir atgādinājumi šai dienā nededzināt uguni – tās ir uguns atpūtas dienas vai dienas, kad uguni arī pavardā izdzēš, lai vēlāk iedegtu jaunu uguni. (Gunta Saule, blogspot,com)

Nezinu, vai šodienā tā ir iespējams, bet prātā der paturēt!

Jānis Rubīns, ugunsdrošības speciālists